Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija
Būtiskākais iemesls, kas tur austrumeiropiešus apvienotajā Eiropā, ir ekonomika vai pareizāk – tā saucamā Eiropas nauda

Eiropas risks pazaudēt austrumu daļu

Augusta vidū vienā no Ungārijas ietekmīgākajiem, premjerministra Viktora Orbāna politiku atbalstošajā laikrakstā Magyar Nemzet tika publicēts plašs viedokļraksts, kura pamatdoma bija – ilgāka atrašanās Eiropas Savienības (ES) sastāvā apdraudēs Ungārijas kā valsts un ungāru nācijas pastāvēšanu ilgtermiņā.

Šī publikācija, kas ar augstu ticamības pakāpi bija tapusi ne bez valsts vadības svētības, izraisīja plašu rezonansi ne tikai Ungārijā, bet arī aiz tās robežām, tostarp liekot runāt par Huxit (Ungārijas izstāšanās no apvienotās Eiropas) varbūtību, kā arī atgādinot, ka līdzīgi noskaņojumi pastāv visās tā saucamās Višegradas grupas valstīs, kurā bez Ungārijas ietilpst arī Polija, Čehija un Slovākija. Un ne tikai tajās, bet arī daudzviet citur Austrumeiropā, tomēr Višegradas grupā šīs tendences ir izteiktākās.

Runa ir par to, ka Rietumeiropas liberālās vērtības un standarti, priekšstati par kuriem bez tam kļūst aizvien radikālāki un kas tiek neatlaidīgi uzspiesti arī Austrumeiropai, nonāk aizvien lielākās pretrunās ar šā reģiona valstu nacionāli tradicionālajām un lielākā vai mazākā mērā konservatīvajām vērtību sistēmām, kas gadsimtu garumā ir nodrošinājušas ungāru, poļu, čehu u. c. tautu pastāvēšanu. Par sava veida lūzuma punktu, pēc kura šādi uzskati sāka strauji vērsties plašumā, savukārt kļuva Vācijas kancleres Angelas Merkeles faktiski izraisītā nelegālo imigrantu krīze 2015. gadā, lai gan pretrunas starp abiem pasaules redzējumiem, protams, pastāvēja arī iepriekš. Šobrīd tās, it īpaši Ungārijas un Polijas gadījumos, ir sasniegušas iespaidīgus mērogus dažādās jomās.

Ir arī skaidrs, ka būtiskākais iemesls, kas tur austrumeiropiešus apvienotajā Eiropā, ir ekonomika vai pareizāk – tā saucamā Eiropas nauda. Tikai iepriekšējo septiņu gadu laikā Višegradas grupas valstis no ES līdzekļiem ir saņēmušas 86,1 miljardu eiro jeb pa 12,3 miljardiem eiro gadā, un šīs naudas racionāla izlietošana ļāvusi reģiona valstīm ievērojami celt savu labklājības līmeni. Vienlaikus šīs desmitgades beigās tiek gaidīts, ka līdz šim būtībā dotācijas saņemošā Austrumeiropa pati kļūs par donoru un sāks iemaksāt ES budžetā vairāk līdzekļu nekā saņems.

Ņemot vērā šādu perspektīvu, zīmīgs ir Ungārijas finanšu ministra Mihaja Vargas izteikums, komentējot ievadā pieminēto publikāciju. Ministrs paziņoja, ka šobrīd viņš, protams, balsotu par valsts dalību ES, taču jau pēc dažiem gadiem viņam varētu parādīties arī citāds viedoklis. Domājams, tāpat kā gana kuplam skaitam ungāru. Rezultātā reāla var kļūt Ungārijas un citu Višegradas grupas valstu aiziešana no apvienotās Eiropas un varbūt pat sava veida Austroungārijas reinkarnācija, jo arī Vīne par procesiem ES ne tuvu nav sajūsmā. Protams, šobrīd tās ir vairāk varbūtības un spekulācijas, tomēr, jo lielāks kļūs ideoloģiski motivētais spiediens uz Austrumeiropu, jo lielāka kļūs arī pretestība, padarot šādu nākotnes scenāriju aizvien ticamāku.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Salivans: Baidens ar Trampu runās par atbalstu Ukrainai

ASV prezidents Džo Baidens, trešdien Baltajā namā tiekoties ar prezidenta vēlēšanu uzvarētāju Donaldu Trampu, kā sagaidāms, mudinās Trampu turpināt atbalstu Ukrainai, telekanālam CBS sacīja prezide...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē