Tā kā šogad 31. decembrī beidzas periods, kurā šiem produktiem piemēroja samazināto likmi 5% apjomā, pēc visa spriežot, gatavojot nākamā gada budžetu, tostarp iekasēt plānoto nodokļu apjoma prognozi, Finanšu ministrijas ierēdņu kabinetos procesa gaitā jau a priori tika pieņemts, ka svaigajiem augļiem un dārzeņiem no 1. janvāra atkal piemēros PVN likmi 21% apmērā. Pat neskatoties uz augļkopju un dārzeņkopju diezgan savlaicīgajiem aicinājumiem saglabāt samazināto likmi.
Vienu brīdi šķita, ka lauksaimnieku balsis vispār netiek sadzirdētas un pazeminātā likme beigs savu dzīvi plānotajā termiņā, tomēr kādā brīdī saucēja balss tuksnesī sasniedza politiķu ausis un tika nolemts mainīt plānus. Taču – tikai daļēji. Proti, šobrīd plānots, ka likme šiem produktiem būs 12%, bet jau atkal noteikts termiņš – viens gads. Protams, mazliet smaidu raisa politiķu spēlēšanās ar vārdiem – ka nākamgad PVN likme augļiem un dārzeņiem tiek samazināta uz šiem 12%. No vienas puses – nevar pārmest, tā jau arī būs samazināšana, jo sākotnēji nākamā gada budžeta kontekstā šī likme bija ieplānota 21% apmērā. Tajā pašā laikā – zinot, ka patlaban likme ir 5%, "latvietim parastajam" ir ļoti grūti piekrist, ka likme tiek samazināta
Un jāsaka – tas, ka politiķi šobrīd akcentē, ka tieši šīs likmes "samazināšanas" dēļ tagad nāksies celt akcīzes nodokli citām precēm (tostarp alkoholam un tabakas izstrādājumiem), arī tomēr balansē uz godīguma robežas. Nenoliedzami – ne alkohols, ne tabaka nav pirmās nepieciešamības preces un atteikšanās no tiem noteikti uzlabotu sabiedrības kopējo veselību gan šodien, gan ilgtermiņā. Taču šajā gadījumā runa nav par to. Runa ir par spēlēšanos ar vārdiem, terminiem un darbību definējumiem. Un beigu beigās – arī par ierēdņu domāšanu "ekseļa tabulu" ietvarā, zinot, ka viena ministrija pauž, ka samazinātā PVN likme ļāva atsperties konkrētai nozarei, devusi pienesumu arī saistītajām jomām un tautsaimniecībai kopumā, kamēr citas ministrijas ierēdņi demonstrē ekseļa tabulas, akcentējot, ka samazinātā likme neko vairāk kā robu nodokļu iekasēšanā nav devusi.
Kam ir taisnība, cilvēkam no malas grūti tā viennozīmīgi saprast, tomēr skaidrs ir viens – jau atkal valsts pārvalde negrib domāt sistēmiski un ilgtermiņā – tālāk nekā pāris gadu periodā.