Eksporta pienesums lielāks nekā līdz šim

Tādējādi esam sasnieguši tos pašus izaugsmes tempus, ko desmitgades sākumā. Tomēr atšķirība ir tā, ka šobrīd nav jāatgūst iepriekšējās krīzes laikā zaudētais, bet varam jau runāt par visai pamatotu iespējamību, ka šis gads Latvijas tautsaimniecībai noslēgsies ar jaunu visu laiku augstāko preču eksporta apjomu. Protams, ja vien rudens šobrīd visnotaļ labvēlīgajā ekonomiskajā konjunktūrā nenesīs kādas kardinālas pārmaiņas. 

Šobrīd izskatās, ka tā nebūs, jo vairums mūsu lielāko eksporta partnervalstu var lepoties ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Šajā ziņā no kopējā ansambļa pagaidām nekrīt ārā arī Krievija, neraugoties uz nestabilitāti pasaules naftas tirgū, kas tieši atsaucas uz mūsu kaimiņvalsts eksporta ieņēmumiem, no kuriem lielā mērā ir atkarīgs pieprasījums pēc importa precēm. Tiesa, kopējo ainu nedaudz pabojā Lielbritānija, kur pēc vērienīgās izaugsmes iepriekš šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn eksporta apjoms sarucis par pusprocentu. Uz kopējā fona tas nav nekas dramatisks, taču paliek jautājums, kā Brexit tirdzniecības saites ietekmēs turpmāk. Šeit gan var atsaukties uz kāda uzņēmēja teikto par to, ka gadījumā, ja britu tirgū noieta iespējas mazināsies, eksports tika pārorientēts uz citām valstīm. Situācija tam vismaz pagaidām ir samērā labvēlīga, jo globālais pieprasījums turpina augt.

Ja šī konjunktūra saglabāsies, mūsu valsts uzņēmēji varēs likt lietā tos ieguvumus, ko sola jau daudz peltā nodokļu reforma. Šajā gadījumā runa ir par nulles ienākuma nodokļa likmes piemērošanu reinvestētajai peļņai, kas pēc pašu uzņēmēju atziņām bilancēm varētu likt izskatīties krietni vien labākām, nekā tās bijušas līdz šim. Tas savukārt nozīmē, ka arī bankas kļūs kreditēšanai daudz atvērtākas, līdz ar to eksporta attīstībai nauda būs. Tādējādi Latvijas iespējas globālā pieprasījuma apmierināšanā pieaugs, turklāt uz aizvien augstākas pievienotās vērtības preču rēķina. Līdz ar to pašreizējais 10% eksporta pieaugums gada izteiksmē varētu saglabāties arī turpmāk, vienlaikus ļaujot nostiprināties ražošanas lomai kopējā tautsaimniecības struktūrā, radot pamatu tam, lai mūsu valsts ekonomikas izaugsme tiktu mazāk pakļauta dažādiem cenu burbuļiem pasaules finanšu tirgos. Tam būtu jārada arī ilgi gaidītā labvēlīgā vide tam, lai arī ierindas iedzīvotāju ienākumi augtu un turīgāks kļūtu gan vidusslānis, gan arī tie, kuru ienākumi ir zem vidējā statistiskā.