Golubevas un Šuplinskas zemteksti

Ir pagājušas tikai trīs dienas pēc tam, kad ticis publiskots KNAB lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, jo nav izdevies pierādīt, ka A/P ietekmīgais politiķis Edgars Jaunups būtu nodevis būvnieka Gunta Rāvja kukuli Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniekam Vilnim Jēkabsonam, lai gludi noritētu pilsonības eksāmens krievu oligarham Pjotram Avenam. Un par iekšlietu ministri, kuras pārraudzībā ir arī PMLP, kļūst "pariste" Golubeva. Priekškars, aplausi! "Bet Golubeva taču ir no Par, nevis Attīstības, un viņi taču ir distancējušies", kāds teiks. Taču nākamajās sarunās par valdību A/P būs jau arguments pretendēt uz Iekšlietu ministrijas pārmantošanu, "lai pabeigtu labi iesāktos darbus". Un pašvaldību vēlēšanas, un nākamās Saeimas vēlēšanas vēl rādīs, vai, pat Par startējot atsevišķi, Attīstībai nebūs lielākas iespējas pretendēt uz šo stratēģisko ministriju. 

Jau tas vien daudz izsaka, ka Golubevai piekomandēts padomnieks Pēteris Viņķelis – neapšaubāmi ļoti gudrs polittehnologs, kura loma ir būt "pāru psihologam", vismaz pagaidām novēršot pilnīgu Par atšķelšanos no Attīstības. Tieši viņš vasarā pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, kad Rīgu kā lipīga ķēpa pārpludināja Jaunupa sarunu atstāsti no Taureņu pirtīm, lielā mērā novērsa nervozāku un ideālistiskāku, Golubevas tipa Par cilvēku atšķelšanos vēlēšanu priekšvakarā. Tobrīd bija svarīgi nomierināt Par, ka sarunas varbūt nav glītas, bet neko kriminālu tām piešūt nevarēs. Tagad to ar savu zīmogu ir apstiprinājis KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, bet Golubeva, iespējams, ir kļuvusi par krēsla iesildītāju "jaunupveidīgam" nākamajam iekšlietu ministram. 

Tas, ka JKP varas centros niez vēlme atbrīvoties no nepopulārās izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas, valdības partneriem un ciešākiem politikas vērotājiem bija zināms jau mēnešiem. Tomēr pat pret JKP politiskajām iemaņām viskritiskākajiem neienāca prātā, ka šī rokāde notiks tik rupjā veidā. Gluži otrādi – mēnešiem ilgi kuluāros tika analizēts, cik gan ļoti JKP vēlas pārbīdes valdībā, lai aiz tām paslēptu Šuplinskas nomaiņu, un kā nu viņi to visu tad diplomātiski aptamborēs. JKP lika mazliet pagaidīt, pateica, ka nekāda politiskā baleta viņu izpildījumā te nebūs, un pret "sievieti Latgali" pielietoja hokeja paņēmienu, ietriecot bortā! 
Interesantākais, vai un kā tas atsauksies uz JKP pašdeklarētajai identitātei tik būtisko Latgales tēmu un partijas izredzēm nākamajās Saeimas vēlēšanās šajā novadā, uz kurām tā pati liek lielas cerības. Šuplinska iepriekšējās vēlēšanās bija pirmais numurs JKP Latgales sarakstā, un šis novads latviešu partijām vispār nav viegli apgūstams. Atcerēsimies, ka Latgales tēmas ideologs, režisors Viesturs Kairišs, Šuplinsku reiz nodēvēja par "Latgales Spīdolu". Redzēsim, ko Latgales vēlētāji domās par savas Spīdolas piesmiešanu.