Iepuvušo mandarīnu zeme

Runa ir par apkalpošanas kvalitāti un kultūru, taču vēl jo vairāk par preci, ko veikalnieki, gribētos teikt, "izmet" pircējiem.

Ne reizi vien ļoti gribējies uzdot jautājumu konkrētā veikala vadītājam (jo pārdevēji uz aizrādījumu tikai norausta plecus, sak, nepatīk – nepērc!) – vai jūs paši pērkat un lietojat uzturā iepuvušus banānus un mandarīnus, sažuvušus kabačus vai melniem plankumiem pārklātus burkānus, kas izlikti tirdzniecības zālē? Neizpratni rada arī veikala politika, kad tirdzniecības zālē vienā piegājienā tiek sastumti un ilgstoši stāv konteineri ar piegādātajām precēm laikā, kad veikalā iepērkas cilvēki. Vai kāds no veikalniekiem pats personīgi ir pamēģinājis tādos brīžos izspraukties ar iepirkuma ratiņiem (nemaz nerunājot par ratiem ar zīdaini) caur šīm šķēršļu joslām? Visticamāk, atbilde būs – nē.

Patiesībā šie ir tikai daži konkrēti, taču gana spilgti piemēri, ko es un daudzi citi cilvēki regulāri redz veikalos. Piekrītu, ka savā ziņā to var uzskatīt par kaprīza cilvēka piekasīšanos par sīkumiem, taču šādi "sīkumi" ir vērojami regulāri. Manuprāt, tie ļoti skaidri parāda, cik augstu (patiesībā zemu) pircējus vērtē šāds tirgotājs, jo acīmredzot viņš dzīvo diezgan lielā pārliecībā, ka arī piekasīgie un kaprīzie pircēji kādu laiku pabubinās, taču agri vai vēlu atgriezīsies atkal, lai ar savu iepirkšanos papildinātu tomēr diezgan ievērojamo konkrētā tirgotāja peļņu.

Nesen paziņa jautāja manas domas – vai veikalnieks tirgo preces, kuras pieprasu es, vai arī es pērku to, ko piedāvā tirgotājs? Sākotnēji strīdējos pretī, ka pircējs taču vismaz daļēji ietekmē sortimentu. Taču tad padomāju – vai tad es izvēlos puspuvušu mandarīnu vai sažuvušu kabaci? Tātad tā tomēr ir piedāvātā izvēle, precīzāk, izvēles trūkums. Šoreiz apzināti atturos minēt konkrētu veikalu tīklu nosaukumus, jo problēma raksturīga diezgan daudziem tirgotājiem, taču tomēr ne visos veikalos. Šķiet, lielveikalu tīklu īpašniekiem būtu pēdējais laiks pārdomāt investīciju politiku un mazāk līdzekļu tērēt amizantām reklāmām, bet vairāk pievērsties apkalpošanas kultūras un preču kvalitātes paaugstināšanai. Ne jau skaista reklāma un atlaides noturēs pircēju, bet gan laba apkalpošana un ēdama pārtika.