Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat augustā publiskotie dati par 2022. gadu rāda, ka 52,8% ES iedzīvotāju (vecumā no 16 gadiem) pēdējo 12 mēnešu laikā lasījuši grāmatas. Lielākais grāmatu lasītāju īpatsvars fiksēts starptautisko institūciju mājvietā Luksemburgā (75,2% no visiem respondentiem), ziemeļzemē Dānijā (72,1%) un mūsu kaimiņvalstī Igaunijā (70,7%).
Savukārt visai zems grāmatu lasītāju īpatsvars konstatēts divās Dienvideiropas valstīs – Itālijā (35,4%) un Kiprā (33,1%). Pēdējā vietā ierindojas viena no ES austrumu dalībvalstīm – Rumānija (29,5%). Latvija, pēc šiem Eurostat datiem, ir vidējā ES līmenī, jo grāmatu lasītāju īpatsvars mūsu sabiedrībā ir ap 50%.
Ja uz grāmatu lasīšanu dažādās ES dalībvalstīs raugās kontekstā ar ekonomiku raksturojošajiem datiem, tad var domāt – jo turīgāka valsts, jo vairāk tās iedzīvotāji pievēršas grāmatām. Te jāatceras, ka Luksemburgas darba tirgu raksturo augsts atalgojuma līmenis, bet Rumānija cīnās ar ekonomiskajām grūtībām.
Vienlaikus tomēr redzējums, ka grāmatas lasa bagātie, bet nelasa trūcīgie, tomēr ir pārāk vienkāršots. Ir jāņem vērā arī specialitāšu faktors – liela daļa Luksemburgas iedzīvotāju strādā starptautisko institūciju vidē tādās profesijās, kas prasa plašu redzesloku, un, lai to uzturētu, ir nepieciešams lasīt grāmatas.
Eurostat pētījums liek domāt arī par pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdēto apgalvojumu, ka pievēršanās grāmatām un lasīšana kopumā, nevis tikai īsu videosižetu skatīšanās sociālajos tīklos, kļūst par šauri elitāru nodarbi, turklāt ne tikai Latvijā, bet daudzviet pasaulē. "Daudzi cilvēki Lielbritānijā uzskata, ka lasīšana ir luksuss, kas pieder tikai augstākajai klasei. Liela problēma ir arī piekļuve grāmatām," intervijā Kultūras Dienai šovasar sacīja britu rakstniece Kirana Milvuda Hārgreiva un akcentēja bibliotēku būtisko lomu grāmatu lasīšanā.
Ir skaidrs, ka nav pamata klaigāt, ka Latvijā cilvēki vairs nelasa grāmatas un valdība vainīga, taču mūsu politiķiem, spriežot par nākamā gada budžetu, vajadzētu rūpēties par to, lai netiktu mazināta grāmatu pieejamība.
Tas, ka Igaunijā grāmatu lasītāju īpatsvars ir lielāks nekā tādās bagātās Eiropas valstīs kā Zviedrija, Īrija un Francija, liecina, ka mūsu ziemeļu kaimiņi lasīšanas popularizēšanā un grāmatu pieejamības nodrošināšanā rīkojas gudri un prot sasniegt vēlamo rezultātu. (Jāpiebilst, ka apskatā neparādās dati par Vāciju.)