Izglītības ministra portfelis

Taču jāpiekrīt ir visiem tiem, kuri uzsver, ka šobrīd Latvijā ir tāda situācija, ka viens no pašiem svarīgākajiem amatiem valdībā ir izglītības un zinātnes ministra amats un ka ir ļoti būtiski, kā rokās nonāks Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadība.
Nesen publiskotais bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums rāda – 44% uzņēmēju uzskata, ka izglītībā jāveic reformas, turklāt uzņēmēji IZM līdzšinējo darbu vērtē visai kritiski – ar mīnus 23,4 punktiem. 

Objektīvi vērtējot, mūsu valsts galvenā problēma ir daudzu iedzīvotāju atrašanās uz nabadzības sliekšņa vai pat dziļā trūkumā. To apliecina arī statistika. Latvijā nabadzības riskam pakļauti 28,2% no visiem iedzīvotājiem, atsaucoties uz Eurostat datiem, vēsta LETA. Gan pašmāju, gan ārvalstu eksperti norādījuši, ka labklājības kāpumu Latvijā var nodrošināt tikai un vienīgi gudri cilvēki, savukārt nepieciešamā gudrība ir cieši saistīta ar iegūtās izglītības atbilstību reālajai dzīvei. 

Mūsu valstī nereti tiek sacīts, ka jāmācās no savas vēstures, taču tas attiecas arī uz mācīšanos no nesenās pagātnes. Liela mūsu sabiedrības daļa atceras XX gadsimta 90. gadus. Tolaik mēs, Latvijas sabiedrība, bijām unikālā situācijā. Teorētisku zināšanu, kā rīkoties tālaika apstākļos, nebija nevienam. Tas bija eksperimentu laiks, un, lai arī ne visi eksperimenti bija veiksmīgi, tomēr kopumā tika gūti vērā ņemami panākumi. Ja salīdzinām savu veikumu ar citām ES dalībvalstīm, tad, piemēram, pēc Eurostat datiem, nabadzībai pakļauto iedzīvotāju Grieķijā ir procentuāli krietni vairāk nekā Latvijā – 34,8%, un nedaudz vairāk arī Itālijā – 28,9%.

Latvijas nesenās vēstures – XX gadsimta 90. gadu – mācība ir tāda, ka ne jau teorētiskas zināšanās, bet gan prasme pareizi novērtēt cilvēkus, apstākļus, savus talantus un iespējas, kā arī pastāvošos riskus ir universālā veiksmes atslēga. Pasaule mainās ļoti strauji, ienāk jaunas tehnoloģijas, dažas profesijas zūd un vietā nāk citas. Gribētos redzēt izglītības un zinātnes ministra amatā cilvēku, kurš saprot, ka izglītībai jādod jauniešiem prasme gudri novērtēt reālo situāciju. Un tas ir svarīgāk nekā nākamā ministra politiskā piederība.