Tā kā Japānas politiskā sistēma ir līdzīga kā Lielbritānijā – premjeram vienlaikus ir jābūt arī varas partijas oficiālajam līderim –, šis lēmums nozīmē, ka jau oktobrī Japānai būs jauns premjerministrs. Par ticamākajiem kandidātiem tiek uzskatīti – bijušais ārlietu, bet šobrīd digitālo tehnoloģiju ministrs Taro Kono (Kisidas galvenais sāncensis iepriekšējās LDP prezidenta vēlēšanās), LDP viceprezidents Taro Aso un bijušais aizsardzības ministrs Sigeru Isiba.
Savu atteikšanos no cīņas par LDP vadītāja amatu Kisida, jāpiebilst, pamatoja gana skaisti. Atbilstīgi viņa vārdiem – korupcijas un cita veida skandālu nomocītajai partijai ir nepieciešama atjaunošanās un pirmais solis šajā ceļā būs viņa atkāpšanās. Cits jautājums gan ir, ka cerību atkārtoti ieņemt LDP prezidenta posteni un attiecīgi saglabāt premjera amatu Kisidam nebija, jo viņu šajos amatos vairāk nevēlas redzēt nedz partijas ierindas biedri, nedz tās smagsvari, kas Japānā ir daudz nozīmīgāk par ierindas balsotāju domām. Savukārt esošajam premjeram kandidēt uz partijas līdera posteni bez garantijām tikt pārvēlētam Japānā ir politiska pašnāvība, kamdēļ Kisida acīmredzami izvēlējās šādu atkāpšanās ceļu, "saglabājot seju".
Tajā pašā laikā, sakot, ka LDP ir nepieciešama atjaunošanās, Kisida teica patiesību. Virknes skandālu dēļ atbalsts LDP jau ilgāku laiku svārstās 25–30% robežās, un, ja vien netiks piedzīvots kāds vērā ņemams pavērsiens (pieminētā atjaunošanās), tad LDP cerības saglabāt varu pēc nākamā gada jūlijā gaidāmajām vēlēšanām būs atklāti pieticīgas. Pat neraugoties uz Japānas korporatīvo politisko kultūru.
Ne mazāk svarīgi, ka Japānā arī nav vienas pārliecinoši vadošās opozīcijas partijas, kura būtu gatava pārņemt stafeti no paklupušās bijušās līderes. Ir tikai pulciņš uzskatu ziņā stipri atšķirīgu oponentu, tostarp ieskaitot vietējos komunistus, kuri savā starpā vienoties diezin vai ir spējīgi. Turklāt arī valdības koalīciju veidošanas pieredzes Japānā, var teikt, ka nav.
Rezultātā no tā, vai par nākamo LDP prezidentu un Japānas premjeru kļūs cilvēks, kas spējīgs ieviest kārtību varas partijas džungļos, vai arī šiem amatiem tiks izraudzīts kāds Kisidas līdzinieks (kas šķiet ticamāk), lielā mērā būs atkarīga arī šīs valsts turpmākā iekšpolitiskā stabilitāte.