Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Sestdiena, 13. aprīlis
Egils, Egīls, Nauris

Kaislības ap otro svešvalodu

Diskusijas par to, ka skolās kā otrā svešvaloda jāmāca kāda no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valodām, izgaismo mūsu sabiedrībā risināmās problēmas.

Jāatgādina, ka pirmā svešvaloda, kas tiek apgūta skolās, ir angļu valoda. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno, ka "no 2026./2027. mācību gada kā otrā svešvaloda pakāpeniski ir jāpiedāvā viena no ES vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē starpvaldību līgumi. Krievu valodas starp šādām valodām nav", vēsta LETA.

Problēmas, ko atklāj strīdi par šo ieceri, ir vismaz divas. Pirmkārt, bieži tieši nepieciešamība nodrošināt kvalitatīvu izglītību tiek minēta kā arguments, kāpēc valstij nodokļos jāiekasē pēc iespējas vairāk naudas. Taču izrādās, ka valsts IZM personā un pašvaldības dara pārāk maz, lai skolās pietiekamā skaitā būtu pedagogi, kuri kā otro svešvalodu varētu mācīt kādu no ES un EEZ dalībvalstu valodām. Tas kārtējo reizi apliecina, ka Latvijas izglītības sistēmai ir nepieciešams pamatīgs un godīgs audits, kas novērstu to, ka dažviet trūkst skolotāju, bet citviet – skolēnu.

Otrkārt, nenoliedzot, ka jebkuras valodas zināšanas ir vērtība, beidzot ir laiks pielikt punktu mītam par krievu valodas īpašo lomu Latvijā. Mūsu kaimiņvalstis ir ne tikai Krievija un Baltkrievija, bet arī Lietuva un Igaunija. Tūrisma statistika jau ilgtermiņā rāda, ka lielākais ārvalstu viesu skaits Latvijā ierodas no Lietuvas, bet otrajā vietā ierindojas Igaunija. Attiecīgi būtu vajadzīgs sarunvalodas minimums lietuviešu un igauņu valodā. Visā Baltijā nozīmīgs ir arī Vācijas tūristu skaits, līdz ar to viesmīlības nozarē vācu valodas zināšanas ir visnotaļ noderīgas.

Savukārt jaunieši, kurus interesē karjera ES institūcijās, agrāk vai vēlāk pārliecināsies, ka svarīgas ir franču valodas zināšanas, jo, piemēram, Eiropas Parlamenta mājvietā Strasbūrā daudzviet saziņa norit šajā valodā.

Ņemot vērā pašreizējās tendences Latvijas ekonomikā, netālo valstu – Polijas, Zviedrijas, Somijas – valodu zināšanas darba tirgū var izrādīties noderīgākas nekā Dienvideiropas valodu zināšanas. Taču, ja svešvalodu prasmi vērtē arī kā redzesloka paplašināšanu, tad varēšana lasīt interneta portālu ziņu virsrakstus spāņu, portugāļu vai itāļu valodā arī padarīs dzīvi interesantāku.

Rezumējot jāteic – nav pieļaujams, ka valsts iestāžu un pašvaldību vilcināšanās pietiekamā skaitā nodrošināt ES/EEZ valstu valodu pedagogus, kā arī rusifikācijas fanu lieluma mānija sašaurina Latvijas jaunās paaudzes nākotnes perspektīvas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Viedoklis vai vadlīnijas?

Prestižajā un ļoti ietekmīgajā ASV starptautiskās politikas izdevumā Foreign Affairs lasāma plaša publikācija ar nosaukumu Uzvaru nevar aizstāt. Amerikas konkurence ar Ķīnu ir jāuzvar, nevis jāpārval...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē