Ķīnas un Krievijas pirmo amatpersonu sarunas risinājās nedēļu pēc ASV prezidenta Džo Baidena sarunām ar Krievijas prezidentu Putinu, tomēr pēdējā virtuālā tikšanās, protams, risinājās jau pavisam citā gaisotnē. Abu Eirāzijas lielvaru līderi gan sarunu ievadā, gan pēc tām vairākkārt uzsvēra, ka Ķīnas un Krievijas attiecības un sadarbība atrodas vēsturiski augstākajā punktā un kļūs tikai vēl ciešākas. Būtībā tika uzsvērts, ka starp Ķīnu un Krieviju pastāv un tiek intensīvi attīstītas stratēģiskas (militāri politiskas) sabiedroto attiecības, lai arī juridiski nenoformētas.
Galvenie jautājumi (vai vismaz tie jautājumi, par kuriem tika paziņots publiski), kas tika apspriesti sarunu gaitā, bija par Putina gaidāmo vizīti Ķīnā Pekinas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas laikā, kā arī par Krievijas dabasgāzes, labības un vēl citu resursu piegāžu Ķīnai ievērojamu palielināšanu un jauna gāzes vada Sibīrijas spēks – 2 būvniecību. Savukārt galvenais paziņojums, turklāt ticams, ka ar ļoti tālejošām sekām, bija, ka Ķīna un Krievija veidos kopīgu citu valstu ietekmei nepakļautu finanšu institūciju savstarpējo norēķinu un tirdzniecības nodrošināšanai. Ar citām valstīm šajā gadījumā, protams, ir domātas ASV, un ir skaidrs, ka šāda institūcija pēc izveides negrasās aprobežoties tikai ar Ķīnas un Krievijas divpusējās tirdzniecības apkalpošanu, bet ir iecerēta kā alternatīva ASV dolāra sistēmai.
Jāatgādina, ka finanšu mehānismi, kas ļauj Ķīnas un Krievijas uzņēmumiem norēķināties nacionālajās valūtās, pastāv jau vairākus gadus, un šādu norēķinu daļa kopējā tirdzniecībā šobrīd ir ap 25%. Tāpat šādi divpusēji mehānismi ir izveidoti starp Ķīnu, Krieviju un vēl virkni citu, galvenokārt Eirāzijas, valstu (Krievijas vadītajā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā (EES) jau 75% pārrobežu tirdzniecības notiek rubļos), tomēr centralizējošas un koordinējošas institūcijas neesamības dēļ plašākā mērogā ar pārmērīgu popularitāti un strauju uzplaukumu šādi norēķini lepoties nevar. Nav arī pārliecības, ka jaunas institūcijas, kuras aprises ir pilnībā neskaidras, izveide būtiski mainīs situāciju, tomēr paziņojums par šādiem plāniem jebkurā gadījumā ir nopietns solis "pasaules bez Rietumiem" veidošanas virzienā.
Pat vēl svarīgāk ir, ka Ķīnas un Krievijas līderu pēdējās sarunas uzskatāmi liecina – neraugoties uz visiem ASV un to tuvāko sabiedroto centieniem, cerību un iespēju kaut vai piebremzēt Rietumu galveno ģeopolitisko oponentu aizvien ciešāku saliedēšanos kļūst aizvien mazāk. Turklāt arī ar plašas, pret abām Eirāzijas lielvarām vērstas alianses izveidi ASV acīmredzami neveicas. Attiecīgi arī pašreizējā pasaules kārtība irst pa visām šuvēm, vienīgi joprojām nav līdz galam skaidrs, kas stāsies tās vietā.