Divi no parakstītajiem dokumentiem ir īpaši zīmīgi – Krievijas lielākais sakaru operators MTS vienojies ar Huawei par kopīgu 5G tīklu ieviešanu Krievijā, savukārt Krievijas gāzes kompānijas Novatek un Gazprom (viena no saviem meitasuzņēmumiem personā) parakstījušas līgumu ar Ķīnas gigantu Sinopec par Krievijas kompāniju brīvu piekļuvi gala patērētājiem Ķīnā.
Savukārt galvenais politiskais secinājums skanēja, ka vairs ne tikai Krievija cenšas "pagriezties uz Austrumiem", kā Maskavā tiek dēvēti centieni attīstīt sadarbību ar Āzijas valstīm, galvenokārt ar Ķīnu. Arī Pekina, kura līdz šim pret šiem Krievijas centieniem izturējās visai rezervēti, konfrontācijas dēļ ar ASV beidzot ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu "pagriezties uz Rietumiem", ar tiem gan saprotot nevis rietumvalstis, bet Krieviju.
Var dažādi vērtēt Krievijas un Ķīnas ilgtermiņa sadarbības perspektīvas, arī izsakot minējumus par to, cik ilgi tās spēs palikt līdzvērtīgas partneres, tomēr šajā gadījumā galvenais ir, ka domstarpības sāks izpausties tikai kaut kad tālākā nākotnē. Savukārt šobrīd Maskava un Pekina ir maksimāli ieinteresētas atbalstīt viena otru, kamdēļ arī stratēģiskā sadarbība ir pacelta jaunā līmenī.
Tām veiksmīgās savstarpējās vienošanās abas lielvaras nešaubīgi centīsies projicēt arī uz lielāko daļu pārējās Eirāzijas. Pašlaik Kirgizstānā notiek Šanhajas Sadarbības organizācijas valstu, ieskaitot Indiju, vadītāju sanāksme, bet uzreiz pēc tam sekos tādas organizācijas kā Āzijas Sadarbības un uzticības veicināšanas forums valstu vadītāju tikšanās Tadžikistānā. Organizācijā pastāvīgās dalībvalsts statuss ir 27 Āzijas valstīm.
Ekspertiem ir maz šaubu, ka abās šajās sanāksmēs, lielā mērā pateicoties Krievijas un Ķīnas kopīgajām aktivitātēm, kā minimums tiks ielikti pamati konkrētiem lēmumiem par to, ka drošības politikai šajā pasaules daļā ir jāatrodas pašu šo valstu rokās un iejaukšanās no malas nav pieļaujama. Iejaukšanās no malas šajā gadījumā attiecas uz rietumvalstīm, galvenokārt jau ASV. Savukārt, ja šādi lēmumi tiks pieņemti attiecībā uz drošības politiku, tie ātri pārceļos arī uz citām jomām.
Abu tikšanos dalībvalstis gan tāpat sastāv no raibām un pretrunīgām kompānijām ar dažādām interesēm. Tas padara vienotas ģeopolitiskās telpas izveides perspektīvas neskaidras, tomēr arī šeit virzienu un tendences var redzēt gana skaidri.
Minētās tendences nav iepriecinošas rietumvalstīm, jo procesi uzskatāmi liecina, ka Eirāzijā veidojas "pasaule bez Rietumiem", ar iespaidīgu ekonomisko, militāro un vēl virkni citu potenciālu. Ilgākā laika posmā tas draud ar Rietumu kļūšanu par sava veida globālo perifēriju. Un nebūs arī neviena cita, izņemot pašiem sevi, ko vainot šāda scenārija īstenošanās gadījumā.
Puta
Gudrinieks
dīvaini kopsaucēji