Nupat uzzinājām, ka Edgars Kots ir nopircis Dienu. Kas līdz ar to mainīsies avīzes dzīvē?
Edgars Kots. Nemainīsies nekas tāds, par ko būtu pamats kādam satraukties. Tieši otrādi – būs vairāki ieguvumi, no kuriem būtiskākais, ka varēsim ātrāk pieņemt lēmumus, kas saistīti ar attīstību. Mēs esam gatavi jauniem izaicinājumiem, skatoties uz tirgu. Redakcija kā līdz šim veiksmīgi strādājusi savu lasītāju interesēs, tā arī turpinās līdzšinējā galvenā redaktora vadībā.
Ja ilggadējs uzņēmuma vadītājs pats kļūst par izdevēju, tas nozīmē – viņš ir pārliecināts, ka avīzei ir nākotne.
E. K. Jā. Jo ir veikts pietiekami liels darbs – veiktas lielas restrukturizācijas, kā rezultātā izdevniecība ir pielāgota tirgus situācijai, ir arī iegūta sadarbības partneru – reklāmdevēju – uzticība, nostabilizējusies lasītāju auditorija. Man liekas, ka tādā krīzes situācijā, kādā pašreiz atrodas valsts, pieļaut, ka tik liels centrāls medijs nonāk, piemēram, kādas citas valsts īpašnieka rokās, būtu ļoti nevēlami. Es avīzi pērku aiz patriotisma pret savu valsti un arī tāpēc, ka tā ir mana joma – esmu uzkrājis daudzu gadu darba pieredzi mediju jomā un gribu ar to saistīt arī savu nākotni.
Kā īpašnieka maiņa var ietekmēt redakcijas darbu?
Gatis Madžiņš. Redakcijas darba rezultātu tas neietekmēs nekādi. Redakcijas kodols paliek nemainīgs, saglabāsim sadarbību ar visiem līdzšinējiem ārštata autoriem. Tā ka par kādām asām kustībām vai, pasarg Dievs, strauju redakcionālā kursa maiņu runāt nav nekāda pamata. Tas, par ko domājam, ir dažādi jauni produkti, ko tagad ieviest būs vienkāršāk, jo ir viens īpašnieks un tepat starp mums.
E. K. Jā, iepriekš katra jaunievedumu saskaņošana bija ļoti sarežģīta. Jāsaprot, ka iepriekš avīze piederēja lielam uzņēmumam, kas darbojas tranzītbiznesa jomā. Loģiski, ka mediju darbība tā vadībai bija sveša, nācās skaidrot, pamatot, pierādīt...
G. M. Katrā ziņā man ir pārliecība, ka veiksmīgi pārvaldīt mediju biznesu Latvijas apstākļos var tikai tādu cilvēku kopums, kas ir spējīgi uztaustīt mediju nervu, to nevar iemācīties augstskolā, un ļoti priecājos, ka jaunais īpašnieks ir tieši no mediju vides. Dienai beidzot ir pārskatāms, skaidrs īpašnieks, kurš ir nacionāli patriotisks un noskaņots attīstīt šo mediju Latvijā latviešu valodā.
Savukārt, runājot par īpašnieka maiņu kā tādu, jāsaka, tas nav nekas unikāls – redzam, ka īpašniekus ir nomainījuši Latvijas lielākie ziņu portāli, televīzijas, radio. Tas, kas ir svarīgi visā šajā procesā, – lai žurnālisti arī turpmāk var izpausties pēc pārliecības un atbilstoši visaugstākajiem žurnālistikas standartiem. Man nav ne mazāko šaubu, ka tā tas arī notiks, tieši tāpat, kā tas ir bijis līdz šim. Tāpēc man ir ļoti liels prieks redzēt Edgaru kā jauno īpašnieku, jo visas tās lietas, kas vajadzīgas man, lai nodrošinātu redakcijas servisu, ja tā var teikt, varu risināt, vēršoties pie viņa pa tiešo. Līdz ar to ziņa par īpašnieka maiņu ir laba ne tikai man, bet, domāju, arī lasītājam.
Šobrīd situācija vairs nav tik dramatiska kā tad, kad Diena ilgstoši strādāja ar lieliem zaudējumiem?
E. K. Šie Dienas zaudējumi patiesībā ir ar ilgstošu vēsturi. Koncerna ietvaros tipogrāfija dotēja laikrakstu ļoti daudzus gadus. Protams, pie tā visi bija pieraduši. Mans pirmais uzdevums, atnākot strādāt uz koncernu Diena, bija darīt visu, lai šie zaudējumi tiktu mazināti. 2015. gads Dienas mediju vēsturē būs īpašs, jo mēs šo gadu beigsim tikpat kā bez zaudējumiem.
Tas liek pamatoti cerēt uz iespējām attīstīt jaunus produktus.
E. K. Tas ir mans nākamais solis. Ja Latvija skatās uz simtgadi, es skatos tālāk. Dienas zīmolam jāturpinās maksimāli ilgi. Tas nenozīmē, ka Dienas mediji aprobežosies tikai ar viena laikraksta izdošanu. Izdevniecības darbs būs daudz mobilāks, es skatos uz Dienas medijiem kā izdevniecību, kas nākotnē nodarbosies ar daudziem dažādiem jauniem produktiem. Lai to nodrošinātu, nepieciešamas vēl dažādas papildu interaktīvas, audiovizuālas mediju platformas. Varbūt jāsāk nodarboties arī ar kāda televīzijas raidījuma veidošanu. Skats ir ļoti tāls uz priekšu.
Ir kādas konkrētas ieceres?
E. K. Visas savas ieceres, kuras ar redakcijas vadītāju Gati Madžiņu esmu pārrunājis, protams, es neatklāšu. Tas tomēr ir komercnoslēpums. Īpaši tāpēc, ka pašreiz tirgū parādās vairāki konkurenti, tostarp pēc īpašnieku maiņas arī izdevniecība Dienas bizness, Dienas žurnāli. Protams, neviens savas jaunās ieceres neatklāj, kamēr tās ir izstrādes stadijā. Bet tas, kas sagaidāms vistuvākajā laikā, ir Dienas interneta portāla uzlabojumi, lai tas ir ātrāks, operatīvāks. Es domāju, ka redakcija īpašu uzmanību pievērsīs arī uzlabojumiem izdevumā Sestdiena.
G. M. Tas, kas man ir svarīgi, ka Edgaram ir vīzija, nākotnes plāni, un tas patiesībā ir lielākais izaicinājums gan man, gan redakcijai. Šī īpašnieka maiņa nozīmē nevis kaut kā beigas, bet gan jaunu sākumu – pilnu ar radošiem izaicinājumiem.
Nelabvēļi mēdz pārmest politiskās ietekmes.
E. K. Kas tās tādas?
G. M. Man liekas, ka tas ik pa brīdim ir bijis tāds kā nelabvēļu mēģinājums lēti banalizēt šī medija darbu. Neko vairāk kā vien smaidu raisoši bija arī nupat radio dzirdētie kādas pašpasludinātas mediju ekspertes pārspīlēti emocionālie, nevis racionālie izteikumi par Dienas saturu. Mana atbilde uz to ir tāda: paņemiet bibliotēkā pēdējo pāris gadu laikraksta Diena sējumus un parādiet, kuros rakstos saskatāt kaut kādu politisko ietekmi! Mums ir pārmetuši pilnīgi pretējas lietas – gan pārlieku promaskaviskumu, gan nacionālismu, gan iešanu pavadā faktiski visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Un tas patiesībā ir ļoti liels kompliments. Pie mums strādā tik pieredzējuši žurnālisti kā Māris Zanders, Inese Lūsiņa, Māris Zembergs... kā kāds var iedomāties, ka šiem žurnālistikas gigantiem varētu diktēt kaut kādus politiskus uzstādījumus?! Dienas profesionālie standarti joprojām ir ļoti augsti un tādi būs arī nākotnē. To apliecina arī fakts, ka teju vai katru dienu vairāki no laikrakstā publicētajiem rakstiem tiek citēti lielāko interneta portālu aktuālākajās publikācijās un sabiedrisko mediju ziņās.
E. K. Papildinot – skaidrs, ka katrai redakcijai un katram izdevējam ir vērtības, kas tiem svarīgas. Tas, ko ar Gati vairākkārtīgi esam runājuši, – un tas bija arī lēmuma par Dienas mediju iegādi pamatā – esmu sasniedzis brieduma gadus, man rūp valsts nākotne, man rūp, ko es spēšu kādreiz atbildēt mazbērnam, kad tāds būs un jautās, ko esmu darījis savas valsts labā. Domāju, ka medijs ir pietiekami stipra platforma, ar kuras palīdzību var vairot patriotismu valstī. Līdz ar to mūsu uzstādījums: maksimāli atspoguļosim, vērtēsim, veicināsim procesus, kas Latvijas sabiedrību dara kvalitatīvāku. Tie, kuri kaut kādā mērā merkantili sāks veidot savas intereses, apzogot mūsu valsti, protams, attiecīgi tiks izgaismoti un saņems nosodījumu. Un tādā brīdī saprotams, ka viņiem radīsies motivācija runāt arī par kaut kādām politiskām ietekmēm. Nē, mūsu interese ir par mūsu valsti. Man ļoti gribas, lai mani bērni dzīvotu kvalitatīvākā valstī, nekā tas bija vakar.
Visu sarunu ar Edgaru Kotu un Gati Madžiņu lasiet pirmdienas, 23. novembra laikrakstā Diena!