Visplašāk izskanējis Francijas prezidenta Emanuela Makrona piedāvājums Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim – Krievijas diktatoram Putinam ir jāpiedāvā "nobrauktuve" jeb izeja no ieņemtā kursa "sejas saglabāšanai". Ukrainai tās vārdā jāatsakās no savām teritorijām, turklāt, kā noprotams, krietni pāri t. s. 24. februāra līnijai.
Paralēli politiķiem, diplomātiem utt. diskusijai pieslēgušies arī vēsturnieki – tajā skaitā tādi Centrālās un Austrumeiropas vēstures cienījamākie eksperti anglosakšu Rietumos kā Timotijs Snaiders un Anne Aplbauma. Viņu verdikts ir skarbs – karu nekādā gadījumā nedrīkst apstādināt mirklī, kad Krievijas ofensīva ir zaudējusi jaudu un Ukrainai pavīdējušas izredzes uzvarēt. Protams, tam vajadzīgs vēl masīvāks Rietumu militārais atbalsts, tostarp, piemēram, īstenojot lietuviešu un britu ideju par Odesas ostas atbloķēšanu Ukrainas graudaugu piegāžu nodrošināšanai pasaules tirgum ar ieinteresēto NATO dalībvalstu un trešo valstu līdzdalību. Tas faktiski nozīmētu kaut ko līdzīgu garantijām Odesas neaizskaramībai, attiecīgi pārsvītrojot Krievijas plānu par visas Ukrainas Melnās jūras piekrastes ieņemšanu.
Kāpēc šobrīd nedrīkst ļauties ilūzijai par "ātro mieru" un Krievijas "nomierināšanu"? Kā raksta Snaiders, tā būtībā ir fašistiska, agresīva valsts, autoritāra līdera vadīta, pārņemta ar propagandu, diženās vēstures un cilvēces glābējas mītiem, gatava uz jebkādām necilvēcībām. "Fašisms ir mistisks kults par vīru, kurš dziedina pasauli ar vardarbību, un šis mīts ar propagandas palīdzību tiks uzturēts līdz pat galam. To var apgāzt tikai vadoņa vājuma demonstrācija. Tāpēc fašistu līderis ir jāsagrauj." Pretējā gadījumā pēc neilgas atelpas viņš turpinās virzīties uz mērķi, kas būtībā ir iznīcināt demokrātiju ne tikai Ukrainā, bet itin visur, kur viņa militārā jauda to ļauj.
Savukārt Aplbauma uzskaita virkni praktisku iemeslu, kādēļ nekāds miers ar Putinu, kad viņš ir ieņēmis nozīmīgas Ukrainas teritorijas, nav iespējams. Ir naivi iedomāties, ka Putins pieturēsies pie kaut kādiem līgumiem, kamēr netiks pilnībā sakauts; Krievijas rīcība pret civiliedzīvotājiem liecina, ka starptautiskās konvencijas tā neuzskata par saistošām, kas nozīmē prātam neaptveramu teroru teritorijās, kas pēc šāda pamiera paliktu krievu rokās; teritoriāla piekāpšanās signalizētu, ka viņam ir brīvas rokas tiekties pēc aizvien jaunām teritorijām, tostarp ārpus Ukrainas.