Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +15 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Kuras nozares būs glābējas?

Pieņemot, ka Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi netiks atcelti jau tuvākajā laikā, kļūst skaidrs, ka gan ikvienam cilvēkam, gan uzņēmējdarbības videi, gan ekonomikai kopumā šiem pasākumiem vienkārši jāpielāgojas. Latvijā pēdējos gados bieži ticis uzsvērts, ka mūsu ekonomika balstās uz cilvēku zināšanām un profesionālajām prasmēm un ka būtiskākais tautsaimniecības resurss ir uzņēmumu izveidotāji un darbinieki, turklāt daudzos uzņēmumos īpašnieki paši vienlaikus ir arī daļa no darbinieku kolektīva.

Šopavasar ar Covid-19 riskiem saistītie ierobežojumi daudziem uzņēmumiem radījuši pilnīgu vai daļēju darbības paralīzi. Dīkstāvē un bezdarbnieku rindās atrodas liels skaits tādu cilvēku, kuri ir pieraduši intensīvi strādāt, realizēt savus talantus, slīpēt profesionālās prasmes un kāpt pa karjeras kāpnēm un kuri ir arī pieraduši, ka ar savu darbu spēj nodrošināt tādu labklājības līmeni, kas neliek prasīt sociālo atbalstu no valsts vai pašvaldības un neliek aizņemties naudu no katra, kurš piedāvā aizdevumu. 

Līdz ar to mūsu valdībai (tāpat kā daudzu citu valstu valdībām) jābūt izstrādātai divu virzienu programmai – pirmkārt, jānodrošina tas, lai iedzīvotāji nepaliktu vispār bez iztikas līdzekļiem, un, otrkārt, jādefinē tās nozares, kuras globālās pandēmijas traumētajā pasaulē spētu nodarbināt bez darba palikušos cilvēkus.

Attiecībā uz iztikas līdzekļu nodrošināšanu – ir svarīgi Latvijā nepieļaut tādu situāciju, kāda saskaņā ar medija Dienas Bizness vēstīto izveidojusies Sicīlijā, kur trūkumā nonākušie iedzīvotāji pat bija gatavi aplaupīt veikalus. Iespējams, Covid-19 krīzes laikā miera nodrošināšanai labākais risinājums ir tā dēvētā helikoptera nauda – konkrēta naudas summa, kuru, pamatojoties uz valstiska mēroga lēmumu, ieskaita tieši iedzīvotāju kontos un kura iedzīvotājiem nav valstij jāatdod, jo šāds risinājums varētu novērst sadursmes starp izmisušiem, bez iztikas palikušiem cilvēkiem un likumsargiem.

Savukārt spriežot par nozarēm, kas varētu piesaistīt bez darba palikušos speciālistus, tiek prognozēts, ka uzplauks dažādi globāla mēroga pakalpojumi internetā un it īpaši e-komercija.

Bez darba palikušos cilvēkus, iespējams, pratīs nodarbināt arī visos laikos svarīgā lauksaimniecība, piemēram, autobusa šoferus pārprofilējot par lauksaimniecības tehnikas vadītājiem. 

Ir arī skaidrs, ka tām valstīm, kuras pirmās pārvarēs Covid-19 krīzi, būs plašas iespējas piesaistīt strādājošos no valstīm, kuru ekonomika ilgi nespēs atgūties, un Latvijai tas var nest gan kārtējo «lielo aizbraukšanu», gan arī pretēju procesu.

Top komentāri

melnais humors
m
Glābēja nebūs, Magdiņ.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē