Tā nozare, kuras ietekme pandēmijas laika ekonomikā pieaug, nenoliedzami ir informācijas tehnoloģiju (IT) joma. Jau tagad kļuvis skaidrs, ka, lai veiksmīgi darbotos pandēmijas apstākļos, ir nepieciešams pēc iespējas kvalitatīvāks internets, kā arī mūsdienīgas tehnoloģijas un iemaņas ar tām strādāt. Ir arī saprotams, ka tas virziens, kurā pandēmijas laikā vērts investēt gan laiku, gan naudu, ir saistīts tieši ar e-risinājumiem, turklāt investēt ir vērts gan tehnoloģijās, gan arī to lietošanas prasmju uzlabošanā. Tas attiecas ne tikai uz uzņēmumiem un ne tikai uz valsts vai pašvaldības iestādēm, bet arī uz katru konkrēto cilvēku. Turklāt te nav runa tikai par skolēniem un attālināto mācīšanos, bet par visām vecuma grupām.
Protams, gadās sastapt cilvēkus, kuru nostāja ir ''Internetam nē! Modernajām tehnoloģijām nē!'', taču pandēmijas radītā realitāte ir tāda, ka valstij vajadzētu sekmēt visu to iedzīvotāju iekļaušanos e-vides apritē, kuriem nav tādu objektīvi nepārvaramu šķēršļu, kādus var radīt, piemēram, nenovēršamas veselības problēmas.
(Iepriekš – pirms Covid-19 krīzes – īstenotās, jūsmīgām frāzēm piesātinātās sabiedrisko attiecību kampaņas bija nevajadzīgas tiem cilvēkiem, kuri jau ir prasmīgi interneta un IT lietotāji, un, visticamāk, maz ko palīdzēja tiem iedzīvotājiem, kurus no e-vides attur iemaņu vai iespēju trūkums vai arī aizspriedumi.)
Ir gan jānorāda, ka dati, ko apkopojusi Centrālā statistikas pārvalde, nav slikti – pagājušajā gadā internets bija pieejams 85,4% Latvijas mājsaimniecību un internetu regulāri lietoja 83,7% aptaujāto sociālekonomiski aktīvā vecumposma (no 16 līdz krietni pāri 70 gadiem) iedzīvotāju. Statistikas dati arī ļauj secināt, ka internets ir gandrīz visos uzņēmumos.
Nenoliedzami mēs visi ceram, ka Covid-19 otrā viļņa nebūs un ka nenāksies ievērot vēl stingrākus distancēšanās pasākumus par tiem, kādi bija ieviesti pavasarī, taču apsolīt to, ka otrā viļņa tiešām nebūs, nevar neviens eksperts, tāpēc valsts mērogā ir jāsekmē IT risinājumu pieejamība un e-iemaņu pilnveide, lai nebūtu traģisku gadījumu saistībā ar to, ka cilvēku dzīves kvalitāte pasliktinās ne jau Covid-19 rezultātā, bet tāpēc, ka viņi palikuši ārpus virtuālās realitātes.