Ne tik daudz bažas par lielāku vai mazāku pašūmēšanos līdz šim daļēji krieviski mācījušo pedagogu un izglītības iestāžu vidē, un skolnieku vecāku vidē, cik par valsts spēju darīt visu, lai jaunie cilvēki, kurus reformu rezultātā gribam redzēt kā Latvijai lojālus, integrētus un latviski brīvi runājošus pilsoņus, arī iegūtu labu izglītību, spētu iestāties un mācīties augstskolā un no skolas neizietu ar rūgtumu azotē.
Iespējams, IZM kopā saliktas gaišākās galvas, kas radoši domā, kā jau no 1. septembra nodrošināt, lai krievvalodīgie pedagogi, kuriem kabatā varbūt arī ir apliecība par valsts valodas zināšanām prasītajā līmenī, bet praksē latviešu valodu nepārzina pietiekami labi, spētu audzēkņiem izskaidrot sarežģītu mācību vielu. Cerams, ka valdībā arī ir izpratne par tam nepieciešamo finansējumu. Bet publiski skaidrs plāns, kā nelikt krievvalodīgajiem skolniekiem ciest gan no savu vecāku, gan pedagogu pieļautajām kļūdām un izvēlēm, gan valsts kaut kur pieļautajām kļūdām, 30 gadus cenšoties iedarbināt integrācijas procesu, taču braucot ar paceltu rokas bremzi, īsti neizskan.
Pēdējā laikā kļuvis populāri teikt, ka problēma atrisinātos pati no sevis, ja bērni jau no mazotnes mācītos un attīstītos kopā neatkarīgi no tā, kādā valodā runā mājās. Interesanti, ka šo panaceju kā izeju no sabiedrības integrācijas strupceļa un problēmām ar pāreju uz pilnīgu izglītību latviešu valodā piedāvā gan moderni cilvēki, kam pašiem ne ar integrēšanos, ne latviešu valodas prasmi tuvu dzimtās valodas līmenim nav problēmu, gan cilvēki, kuri šo ideju labprāt inkorporētu savā ne visai svaigajā un ne uz problēmas patiesu risināšanu vērstajā politiskajā piedāvājumā par «nediskriminēšanu pēc valodas principa». Nemaz nerunājot par to, ka grūti iedomāties nediskriminējošu mehānismu, kā panākt, lai skolās veidotos attiecīgas audzēkņu proporcijas.
Komunikācijas problēma ir ne tik daudz jauniešu un bērnu starpā, cik vecāku un pedagogu vidē. Tikmēr par to, kā nieka sešu mēnešu laikā panākt, ka krievvalodīgs pedagogs, kurš visu mūžu juties pašpietiekams krievvalodīgā vidē, spētu saprast pats un savam skolniekam izskaidrot matemātikas uzdevumu latviešu valodā, publiski īsti runāts netiek. Lai gan tieši tā acīmredzami ir degošākā problēma, kuras risināšanā jāiegulda visi resursi.