Tiesa gan, dažādu cilvēku novērojumi liecina, ka viss tomēr nav slikti, jo pēdējā laikā Vecrīgā ir dzirdēta lietuviešu valoda un vietām saklausīti arī igauņu, vācu un vēl citās valodās runājoši tūristi. Tomēr ir skaidrs, ka tūrisma industrijas pārstāvju paustās bažas par viesmīlības nozares gauso atdzimšanu ir pamatotas. (Daudz dažādu atziņu var lasīt portāla DB.lv materiālā Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?, 02.04.2024.)
Jaunākie publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati attiecas uz šā gada janvāri, tie rāda, ka Latvijas tūristu mītnēs tad nakšņojuši 66,7 tūkstoši ārvalstu viesu, kas ir par 6% vairāk nekā pērn janvārī, bet par 39,9% mazāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas 2020. gada janvārī.
Protams, viens no iemesliem būtiskajam viesu skaita kritumam, salīdzinot ar laiku pirms četriem gadiem, ir ģeopolitiskais fons, ar kuru vienkārši jārēķinās. Tikmēr, kamēr Kremļa izraisītais karš Ukrainā turpināsies, brīva tūristu plūsma pāri Krievijas un Eiropas Savienības (ES) robežai neatjaunosies un ES austrumu dalībvalstis netiks uztvertas kā absolūti drošs reģions. Labā ziņa gan ir tā, ka tiem cilvēkiem, kuri regulāri ceļo, ir skaidrs – absolūti drošu valstu pasaulē nav daudz. Piemēram, Francija ir piedzīvojusi terora aktus, Islandes mieru ir traucējuši vulkāni, Itālijā rūpīgi jāuzmana vērtīgās lietas, un ir vēl ne mazums citu zemju, kurās kriminogēnā situācija vai dabas apstākļi ceļotājiem liek būt modriem.
Tā ka skaidrot Latvijas tūrisma biznesa grūtības tikai ar ceļotāju bailēm tomēr nevar. Nepilnības ir arī Rīgas sasniedzamībā, jo iespējai ērti un ātri nokļūt galamērķī šolaiku tūristu ieskatā ir ārkārtīgi liela nozīme.
Mums patiešām ir paveicies, ka Rīgas lidosta ir Baltijas aviosatiksmes centrs un šā gada vasarā piedāvās savienojumus ar 105 tiešo lidojumu galamērķiem. Samērā plaša ir arī starpvalstu autobusu satiksme, turklāt it īpaši labā līmenī ir savienojumi starp visām trim Baltijas galvaspilsētām. Bēdīgāk ir ar starpvalstu vilcieniem, jo patlaban tūrisma biznesam jūtami palīdz vien maršruts Viļņa–Rīga. Taču pavisam slikti ir ar jūras pasažieru pārvadājumiem, kuru centrs Baltijā neapšaubāmi ir Tallina. Rīgai vairs nav nevienas pasažieru prāmju līnijas – ne ar Stokholmu, ne kādu citu Baltijas jūras ostu –, un arī tas padara Vecrīgu tukšāku.