Un diezgan ticami, ka jau tuvākajos mēnešos mēs varētu piedzīvot nevis inflācijas mazināšanos, bet atkal, kaut arī varbūt salīdzinoši nelielu, tomēr kāpumu elektroenerģijas izmaksu pieauguma dēļ.
Daudz pēdējā laikā tiek runāts par pārtikas produktu un citu preču nerimstošo dārdzību, ko "uz savas ādas" ikdienā izjūt ikviens. Un paradoksāli – neskatoties uz to, ka daudzi eksperti vienā balsī akcentē, ka cenām būtu jākrītas, tomēr tas nenotiek.
Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA paudusi, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam – mazākam. Viņa pieļauj, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Gulbes ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.
Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis paudis, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, piebilstot, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru, un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli. Malā nav palikusi arī Konkurences padome, kas sākusi tirgus uzraudzības procesus, tostarp par pamata pārtikas precēm. No šiem visiem stāstiem varam secināt, ka acīmredzami Latvijā tomēr ir novērojams savdabīgs fenomens – diezgan iespējams, ka cenu līmeni un attiecīgi inflāciju (un tās tiešo ietekmi uz katra cilvēka finanšu situāciju) ietekmē nevis tirgus principi un ekonomikas likumi, bet gan kādu uzņēmumu vai to grupu vēlme nopelnīt pēc iespējas vairāk šodien, nedomājot par to, kā šī rīcība ietekmēs nākotnes situāciju.
Diemžēl bažas par potenciālu inflācijai atkal augt (turklāt ne jau tikai pienam veikalos) rada arī 1. jūlijs, kad spēkā stāsies jaunie tarifi par elektroenerģijas pārvadi un sadali. Ko tas nozīmēs parastajam cilvēkam, varam diezgan skaidri apjaust. Var, protams, elektrības kontekstā apelēt pie nelietderīgi izmantotām pieslēgumu jaudām un vēl visa kā, tomēr nepatīkami secināt, ka mazajam cilvēkam uz saviem pleciem atkal un atkal jāiznes finanšu un ekonomiskais slogs.