Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +10 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 29. septembris
Mihails, Miķelis, Mikus, Miks

Līderus kritizē daudzi

Valsts kanceleja pagājušajā nedēļā paziņoja, ka "Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktora atlases komisija pieņēmusi lēmumu konkursu noslēgt bez rezultāta". Tas sabiedrībā rosināja diskusiju par darbu Latvijas labā, respektīvi, augstos amatos valsts iestādēs.

Te jāatgādina, ka aprīlī tika ierosināta disciplinārlieta pret līdzšinējo ZVA vadītāju Svenu Henkuzenu, un tā ir saistīta ar diskutablo stratēģiju vakcīnu pret Covid-19 iegādē. Un, lai gan žēloties par zemām algām pieder pie valsts iestādēs strādājošo dzīvesziņas, turklāt algu faktors tiek uzskatīts par simbolisku indulgenci jebkādas neizdarības gadījumā, tomēr jāvērš uzmanība uz aģentūras LETA vēstīto, ka "aizpagājušajā gadā ZVA direktors par darbu aģentūrā saņēmis 33 811 eiro, taču pērn šī summa pieauga līdz 55 751 eiro". Vidējā ikmēneša alga mūsu valstī, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, pērn bija 1143 eiro bruto, minimālā alga – 430 eiro, un var pieļaut, ka lielai daļai strādājošo ienākumi gadā nepārsniedza 10 000–15 000 eiro. Līdz ar to apgalvot, ka, piemēram, ZVA direktoram ir zema alga, ir vienkārši necieņa pret ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Turklāt CSP arī vēsta, ka "vidējā alga privātajā sektorā pagājušajā gadā bija 1138 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1156 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kur ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 1121 eiro". Kā redzams, būtisku atšķirību nav, un žēloties par zemām algām tieši valsts iestādēs nav nekāda pamata.

Tomēr ir kāds cits būtisks aspekts, uz ko jau 2016. gadā intervijā Dienai vērsa uzmanību darba tirgus eksperte Katrīna Ošleja. "Cilvēki labi apzinās, ka, piesakoties uz vadītāja amatu publiskajā sektorā un šādā amatā nonākot, risks, ka tiks sagrauta reputācija, ir ļoti liels," tolaik akcentēja Ošleja un skaidroja, ka "mūsu sabiedrībā vērojama tendence – ļoti daudzi ikvienu līderi metas kritizēt un nomelnot".

Šis aspekts aktualitāti nav zaudējis joprojām, turklāt tieši Covid-19 pandēmijas laikā tendence, ka daļa sabiedrības agresīvi kritizē līderus, ir saasinājusies. Protams, reizēm kritika ir pamatota un reizēm kritiku rada pašu līderu augstprātīgais komunikācijas stils, taču brīžiem, it īpaši sociālo tīklu vidē, vērojamās kritikas lavīnas un tām raksturīgais stihiskais naidīgums tiešām var radīt tādu situāciju, kad patiesi talantīgi cilvēki vairās no publicitātes, bet vadošos amatos raujas vien pašpasludināti visu nozaru eksperti un politiskie populisti. Raugoties nākotnē, tas raisa bažas, ka 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti var nest ne īpaši patīkamus pārsteigumus. 

Top komentāri

Muļķus nav par ko kritizēt.
M
Muļķību NESKAUŽ.
Mazohistiska sabiedrība
M
Vājie cilvēki (un tādu mūsu sabiedrībā ir ļoti daudz) savu es var apliecināt tikai apsaukājot un nomelnojot stipros. Un tā mēs katru gudro, enerģisko un spēcīgo nozākājam tā, ka "zāle neaug" un pēc tam brīnāmies, ka ievēlam aprobežotus un varaskārus populistus.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vajag pamatot lēmumus(3)

Covid-19 saslimstības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā 24. septembrī bija 316,7, Igaunijā – 462,1, bet Lietuvā – 506,8, vēsta Slimību profilakses un kont...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē