Varētu domāt, ka šajā ziņā esam unikāli. Nekā. Tepat blakus lielajā kaimiņvalstī vēl izteiktāk vērojamas biznesa neuzticēšanās valstij pieauguma tendences. Kā vēsta portāls finanz.ru, šī gada trešajā ceturksnī Krievijas pilsoņi uz Šveici izveduši 837 miljonus ASV dolāru, savukārt šī gada deviņos deviņos mēnešos kopumā – 3,762 miljardus, kas ir 1,4 reizes vairāk nekā līdzīgā periodā pērn. Otrajā vietā aiz Šveices, lai cik tas dīvaini šķistu, ir Latvija. Šī gada trešajā ceturksnī no Krievijas uz mūsu valsti atplūda 519 miljoni ASV dolāru, bet kopš gada sākuma – 1,5 miljardi. Tiek arī atzīmēts, ka naudas emigrācijas no Krievijas uz Latviju apjomi nav mainījušies, kaut arī mūsu varasiestādes apgrūtinājušas bankas kontu atvēršanas iespējas klientiem no bijušās PSRS.
No šī izriet vairākas tēmas, par ko vismaz politiķiem derētu padomāt. Pirmkārt, vispirms domājot par savu saimniecību, – kas ir tie cēloņi, kāpēc kapitāls mūk no valsts, kā to novērst, kā panākt, lai šie līdzekļi kalpotu pašu, nevis konkurentu ekonomikas attīstībai. Otrkārt, vai Krievijas naudas ieplūšana Latvijā vienmēr ir jāuztver tik ļoti negatīvi, kā pie mums pierasts (jo īpaši, ja ir gūti pierādījumi tās legālajai izcelsmei). Vēl vairāk – tiem, kam kaimiņvalsts oficiālā vara šķiet netīkama, būtu pamats īpaši priecāties par pieminēto tendenci. Treškārt, vai Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas un dažādu drošības institūciju analītiķi ir pietiekami labi izanalizējuši tos globālās konkurences faktorus, kas pamatā tam, ka Rietumu investoriem mūsu reģions vairs nešķiet pietiekami interesants, bet krievu – ir? Ierasti plakanais skatījums, ka Kremļa aģenti te visu pārpirks un tad būsim atpakaļ padomijā, ir galīgi nevietā – mēs tomēr esam citā "spēles laukumā", mūs drīzāk skar kādi globālās konkurences procesi. Un šajā kontekstā varbūt pat vairāk būtu jāuztraucas ne tik daudz par Krievijas izcelsmes kapitāla ienākšanu, kā par to, kas var tikt strauji aizvilināts citur (tajā pašā portālā ir tiešas norādes uz ASV, Monako, Singapūru), un tad Latvijā vairs nebūtu ne Rietumu, kas jau mazinās, ne arī Austrumu izcelsmes kapitāla.
Kā viens no drošības risinājumiem būtu vietējā kapitāla straujāka izaugsme līdz spējai konkurēt šajā reģionālajā tirgū, bet arī ar to nav tik vienkārši – sīko politisko interesīšu dēļ arī tas nemitīgi ticis spiests ārā no vietējā tirgus. Kā redzam, netālredzīgi.