Pirmajā brīdī šķiet lieliski, progresīvi, mazinās birokrātiju, taču ir vairāki aspekti, kas rada piesardzību.
Labi atceros tos skandalozos gadījumus, kad cilvēkiem tika izkrāpti viņu mantotie nekustamie īpašumi, tūdaļ pat pārdoti trešajām personām, un pat tad, ja tam nabaga cietušajam ar gadiem izdevās pierādīt savu taisnību, īpašumu atgūt jau vairs nebija iespējams. Ja izkrāptais īpašums pārdots tālāk, likums aizsargā arī tā labticīgo ieguvēju.
Vai varam būt pilnīgi droši, ka, pārceļot parakstu apliecināšanu no notāra kabineta (kurš pusēm izskaidro, kādas saistības tās uzņemas, pārliecinās, ka cilvēks parakstās aiz brīvas gribas) uz elektronisko vidi, būsim vismaz ne vairāk apdraudēti no krāpniekiem kā tagad? Vai neparādīsies jauns krāpšanas veids - elektroniski parakstītu dokumentu viltojumi, ko pierādīt varēs vien tad, kad, kā saka, "vilciens būs aizgājis"?
Likuma grozījumu aizstāvji noteikti gatavi apliecināt, ka riski ir apzināti, tie ir minimāli, e-paraksti pilnīgi droši un tā tālāk. Labi, patiesi ļoti gribas tam ticēt. Bet tad paskaidrojiet, lūdzu, kāpēc Latvijā (un ne tikai) nekādi neizdodas ieviest elektronisko balsošanu vēlēšanās - lai tautas priekšstāvjus varētu izvēlēties, neizejot no mājām, ar e-parakstu apliecinot savu izvēli attiecīgajā mājaslapā internetā? Kā tas nākas, ka vienā gadījumā personu elektroniskās identifikācijas un gribas apliecinājuma sistēma tiek uzskatīta par drošu (kad riskam pakļauta vien konkrētā persona), bet citā (kad apdraudēti var būt deputātu mandāti) - ne? Manuprāt, totāla pretruna. Jo vairāk tāpēc, ka blēdībā zaudētu īpašumu, kā jau teikts, cietušais var tā arī neatgūt, turpretī par negodīgu atzītu balsošanu var anulēt un vēlēšanas sarīkot no jauna. Jā, tas būtu saistīts ar papildu izmaksām, bet ne kāda izputināšanu, novešanu pāragrā nāvē stresa dēļ.
Ar šo negribu apšaubīt plašāku e-paraksta lietojumu. Vien to, vai šis jautājums ir pietiekami rūpīgi izvērtēts, riski septiņreiz pārbaudīti, respektējot piesardzību šajā jomā arī citās situācijās. Negribētos piedzīvot, ka likumdevējiem tagad brīvi pavērtās "e-durvis" pēc laika - kad būtu jau cietušie - ar steigu nāktos atkal vērt ciet, vienlaikus atgaiņājoties no politiskās atbildības prasītājiem.