Dziļākas izpētes vērti ir divi jautājumi - pirmkārt, kā tas nākas, ka Eiroparlamentā ir nodarbināti cilvēki, kas ir tik nekulturāli un klaji etniskā ienaida kurinātāji. Otrkārt, vai tā ir atsevišķu indivīdu "izklaide" vai organizēta nesaskaņu provocēšana latviskajā interneta vidē. Jo īpaši, ņemot vērā ierakstu kampaņveida raksturu.Varam, protams, spekulēt ar pieļāvumiem, vai tikai rupjo un provocējošo komentāru par Latvijas politiku autori nav atrodami starp konkrētu Eiroparlamenta deputātu biroju darbiniekiem, taču lai nu ar to nodarbojas policija un drošības iestādes! Starp citu, kā šonedēļ intervijā atzina Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, cilvēku izpausmes internetā tik tiešām tiek ļoti sistemātiski monitorētas. Dienesti interesējas ne tikai par to, ko raksta, bet arī par to, kas ir šo ierakstu autori, tāpēc ir maldīgi domāt, ka neparakstītais ieraksts ir anonīms. Virtuālās pēdas nav noslēpjamas. Līdz ar to pat negatīvi ieraksti vērtējami arī no pozitīvās puses - agresīvi noskaņotie vai provokācijām gatavie cilvēki virtuālajā vidē "izgaismojas" visātrāk. Attiecīgi dienesti pēc internetā redzamās agresijas var prognozēt, cik liels un no kurienes varētu rasties reālais naida vilnis tādos pasākumos kā, piemēram, 16.marts.Šis ir jautājums arī par demokrātiju un vārda brīvību. Un tās ļaunprātīgu izmantošanu par instrumentu naida kurināšanai starp dažādām politiskajām grupām Latvijā, kā arī attiecībā uz citām valstīm vai tautībām. Šī brīža lielais politiskais risks - ka latvieši Krievijas agresiju pret Ukrainu uztvers kā krievu etnisko īpatnību, nevis konkrētās valsts varas politiku. Tas var novest līdz fiziskiem konfliktiem arī starp mūsu valstī dzīvojošajiem. Ja kāds tajos ieinteresēts, provokatīva komunikācija virtuālajā vidē ir viena no darbības metodēm. Un tā var izpausties ne tikai komentāros pie portālu rakstiem. Aktīvi tiek izmantoti arī anonīmie profili sociālajos tīklos.Tie, kas rīkojuši publiskus pasākumus, koncertus, zina, cik liela nozīme ir tā sauktajiem ieplaudētājiem. Dziesmai izskanot, uz mirkli iestājas klusums, tad daži pirmie sāk aplaudēt, un tīri spontāni tiem seko visi pārējie. Arī masu kautiņi parasti sākas tāpēc, ka viens izprovocē pirmo sitienu. Pēc tam savējam var mesties palīgā visi pārējie. Ja sekojam notikumiem Ukrainā, labi redzams, pa kādu naža asmeni tai šobrīd nākas balansēt, lai izvairītos no šī pirmā sitiena.
Meļņiks: Maldīgā anonimitāte
Laikraksts Diena šodien aktualizē tēmu par anonīmajiem agresīvajiem komentāriem pie interneta portālu publikācijām. Jaunākais pētījums, ko veikusi mūsu kolēģe, uzrāda satraucošu tendenci - iepriekš portālu uzturētājiem saskaņā ar likumu biežāk nācās dzēst komentārus, kuru autori bija valsts un pašvaldību iestādēs strādājošie, bet tagad liela daļa provokatīvo komentāru nāk no ES birokrātijas datoriem un privātpersonām ārzemēs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.