Ar līdzīgi noraidošu attieksmi programma Krievu skolas aiz robežām tika uztverta arī Lietuvā un Igaunijā. Lielo nepatiku pret kaimiņvalsts ideju šonedēļ mazliet centās mīkstināt Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, norādot, ka šobrīd plānota vienīgi vēstniecībās iekārtotu svētdienas skolu izveide.Asa pretreakcija šādiem paziņojumiem, protams, bija loģiska un parādīja mūsu spēju ne tikai vaimanāt par kārtējiem kaimiņvalsts ietekmes pieauguma draudiem, bet arī kā līdzīgam ar līdzīgu aizstāvēt savas nacionālās intereses starptautiski. Jāsaprot, ka Krievijas ārlietu ministra paziņojums šajā gadījumā bija tikai tāds izmēģinājuma šāviens - ja nenoreaģēsim, varēs iet tālāk. Atruna par svētdienas skolām liecina, ka būtiska bija nevis paustās apņemšanās izpilde, bet gan politiskais vēstījums.Kaimiņvalsts politiķi, protams, ir ieinteresēti Latvijā un arī abās citās Baltijas valstīs dzīvojošajiem krieviem laiku pa laikam atgādināt savas rūpes par viņiem. Pat ja Krievijas ārlietu ministram jau sākotnēji bija skaidrs, ka ideju par krievu skolām īstenot visdrīzāk neizdosies, vēstījums savu paveica. Mērķauditorija Latvijā to sadzirdēja. Tāpat signāls nostrādāja arī iekšpolitiski - kārtējo reizi ar rūpēm par Baltijas valstīs dzīvojošo tautiešu interesēm novēršot Krievijas iedzīvotāju uzmanību no daudziem pašmāju problēmjautājumiem. Piemēram, ietekmes mazināšanos Ukrainā, bažām par Soču olimpiādes izmaksu pamatotību un iespējamajiem drošības riskiem.Runājot par svētdienas skolām, to izveide gan nav satraukumu vērta. Arī latviešu svētdienas skolas darbojas daudzās pasaules valstīs, kur vien mīt mūsu tautieši. Daudzviet tās veidotas ar vēstniecību un konsulātu atbalstu, tā ir normāla prakse, un neviens šādas svētdienas skolas neuztver kā apdraudējumu. Kā liecina Ārlietu ministrijas mājaslapā atrodama informācija, mūsu valsts vēstniecībā Maskavā, piemēram, Jāņa Petera izveidotā latviešu svētdienas skola darbojas jau kopš 1994.gada.Atgriežoties pie politikās retorikas, priecē, ka mūsu politiķi vairs nebaidās no šādiem "vingrinājumiem". Tālāk tikai jāiemācās tos prasmīgi izspēlēt ne vien pašu mājās, bet arī starptautiskajā ārēnā. Jo mums fakts, ka Latvija jau patlaban finansē 99 skolas, kurās mācības notiek septiņās Latvijas mazākumtautības valodās, ir vispārzināms. Citiem ne.
Meļņiks: Spēlītes ap krievu skolām
Pagājušajā nedēļā plašu satraukumu sabiedrībā radīja Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova paziņojums par ieceri Baltijas valstīs veidot skolas, kur mācītu pēc Krievijas standartiem. Kā pilnīgi neiespējamu to tūlītēji noraidīja mūsu ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Arī citi politiķi pauda nostāju, ka izglītības iestādes Latvijā nevar darboties pēc ārvalstīs pieņemtiem standartiem un izņēmums ir tikai viens - Latvijas Starptautiskā skola, kas izveidota uz starpvaldību līguma pamata.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.