Tāpēc tie daži, kas tendēti nepiekāpties, agrāk vai vēlāk pārtop neatkarīgajos deputātos, bet vairums pielāgojas.Līdzīgi procesi vērojami arī valdībā. Pat viskategoriskākie, tikuši amatā, ātri vien apgūst kopīgās dziesmas vārdus vai pēkšņi noklust šķietami ierakušies darbos. Un paradoksāli, ka kļūst atkal pamanāmi vien brīdī, kad kādā līkumā no laivas tiek izmesti vai sadūšojas to pamest brīvprātīgi. Tad krīt maska un, it kā mēģinot atmazgāties no kā iedomāti netīra, šie politikas divkoši sāk izpausties neierasti drosmīgi, nonākot pretrunā arī ar pašu iepriekš deklarēto.Šajā ziņā visspilgtākais piemērs pēdējā laikā ir līdzšinējais finanšu ministrs Andris Vilks. Gluži kā no miega pamodies, pēc vēlēšanām viņš nāca klajā ar atklāsmēm, ka politika ir divkosīga un liekulīga vide, kurā izturēt varot tikai īsu laiku. Ko tad ļāvās pierunāties tajā būt? Izlēmis pamest politiku, Vilks pēkšņi atguva arī drosmi kārtīgi izlamāties ar dažu labu no saviem līdzšinējiem koalīcijas galdabiedriem.Līdzīgi šobrīd uzvedas aizejošās valdības ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Vēl ziemā viņš bija viens no visaktīvākajiem elektroenerģijas tirgus liberalizācijas aizstāvjiem, nu, neiekļuvis nākamajā Saeimā un palicis ārpus valdības krēslu pretendentu loka, skaļi deklarē, ka liberalizācijas ideja bijusi neveiksmīga, iedzīvotājiem nekāda labuma no tās nebūšot. Arī jautājumā par ES dalībvalstu līderu pagājušonedēļ lemto klimata un enerģētikas politikas jomā viņa viedoklis bija radikāli atšķirīgs no premjeres paustā.Nav jau problēma, ka kādam ir atšķirīga nostāja. No vēlētāja viedokļa, tas pat ir labi. Nejēdzīgi, ka politiķi sava vājuma vai personiskās ieinteresētības dēļ ir gatavi uz tik lieliem kompromisiem ar sevi, ka, tikai aizejot no līdzšinējā amata, uzdrošinās atklāti paust, ko domā. Un tas traģiskākais ir apzināties, ka, ja nebūtu šīs statusa maiņas, viņi taču turpinātu dziedāt to pašu dziesmu, ko līdz šim. Arī Vilks, kurš iepriekš bēdājās vien par mazo algu (ja pieliktu, viss politikā šķistu labi?).Pārmaiņas daudzus baida, bet laiku pa laikam tās vajadzīgas. Lai atbrīvotos no glumekļiem, kas domā vienu, bet liekulīgi deklarē ko citu.
Meļņiks: Statusi un principi
Kad balsojam par Saeimu, vienmēr ir cerība, ka jaunievēlētie būs principiālāki par priekšgājējiem, savos uzskatos no visādām interesēm neatkarīgāki. Diemžēl pēc vēlēšanām situācija mainās – izrādās, ka partijas vieno ne tikai līdzīgi domājošos. Par principialitāti daudz nozīmīgāka kļūst tā sauktā partijas (vai koalīcijas) disciplīna, un baltie zvirbuļi, kas atļaujas paust atšķirīgu nostāju, tiek pakļauti vajāšanai.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.