Ministres politiska izgāšanās

Pasākums būtībā bija pašķidrs, skaidri bija jūtams, ka aizgājušo gadu bravūra ir pazudusi. Drošības dienesti bija pastrādājuši godam, ar potenciālajiem provokatoriem bija veiktas plaša mēroga "preventīvas pārrunas". Provokāciju "režisori" no draudzīgās kaimiņvalsts, šķiet, laikus tika iekļauti iebraukšanas Latvijā "melnajā sarakstā". Pasākuma dalībnieki ar aizliegto simboliku tika operatīvi brīdināti to aizvākt vai aizturēti. Taču tā ir tikai stāsta viena puse, ko tagad kā papagaiļi atkārto gan Valsts policijas (VP) vadība, gan iekšlietu ministre Marija Golubeva (A/P).

Neskatoties uz šiem visiem pasākumiem, vairumam patriotiski noskaņoto Latvijas cilvēku pēc 9. maija palika šķērmi ap dūšu. Un tās formāli ir nianses – it kā drošības labad malā novāktā Ukrainas kara upuriem veltītā fotoizstāde, laipni noorganizētā ziedu aiznešana no ierobežojošā žoga līdz Latvijas okupācijas piemineklim, neskaitāmie salūti Rīgas mikrorajonos, neskatoties uz to aizliegumu. Kronis visam, protams, bija pēc Liepājas policijas rīkojuma (ar attiecīgas resoriskās pārbaudes ierosināšanu) aizvāktais Ukrainas karogs, ko pie pieminekļa "Liepājas aizstāvjiem" (lasi, okupantiem) naktī uz 9. maiju bija piestiprinājuši kādi patriotiski noskaņoti Latvijas pilsoņi. Kas tas viss ir, un kam mēģina izdabāt policija ar ministres klusējošu piekrišanu? Tas noteikti nav Latvijas sabiedrības vairākums, kuram ir visas tiesības dzīvot tādā valstī, kādu tas vēlas redzēt, izkārt tādus karogus, kādus grib, svinēt svētkus, kas atbilst šīs valsts vērtībām. Šķiet, ka rūpīgi tiek strādāts tieši pie pretējā – lai šeit komfortabli justos pavisam citu vērtību paudēji – ar salūtiem, puķēm, automašīnu logu dauzīšanu ukraiņiem un latviešiem. Lai tikai viņus neizprovocētu! It kā publiskā ārtelpa, tajā skaitā Uzvaras parks, nebūtu Latvijas teritorija, kurā spēles noteikumi būtu jānosaka Latvijas pilsoņiem! Kā tviterī pēc 9. maija ierakstīja Līva Pērkone: "Kopā ar Ukrainas karodziņu pie mēteļa iegādājos arī gāzes baloniņu. Agrāk man kas tāds likās smieklīgi, bet šobrīd vairs nejūtos droši savā valstī." Iekšlietu ministres un VP vadības neveiklā taisnošanās, tajā skaitā mēģinot atbildību uzvelt Saeimai, kas likumā kaut ko līdz galam nav ierakstījusi, ir nepieņemama. Ja ne 9. maija, tad visa tā kontekstā, kas Latvijā bijis vērojams kopš kara Ukrainā sākuma, atzīstiet – draugi, nav labi! Un strādājiet!