Nevajag pārspīlēt "alkotūrisma" nozīmi

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols aģentūrai LETA prognozējis, ka šovasar, samazinoties akcīzes nodokļa likmēm alkoholam Igaunijā, izgaisīs alkohola tirdzniecība Latvijas pierobežā ar kaimiņvalsti, jo līdz ar Igaunijas lēmumu starp Latviju un Igauniju izlīdzināsies akcīzes nodokļa likmes grādīgo dzērienu kategorijā, kas bija viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ igauņi un somi līdz šim brauca alkoholu iegādāties uz veikaliem Latvijas pierobežā. Līdz ar sagaidāmo Igaunijas lēmumu Latvijas politiķi pat izteikuši gatavību nopietni vērtēt akcīzes nodokļa samazināšanas iespējas mūsu valstī.

Protams, nevar nepiekrist argumentam, ka akcīzes likmju izlīdzināšanās noteikti mazinās igauņu un somu interesi braukt uz Latviju "alkotūrēs", kas līdz šim bijis gana nozīmīgs ienākumu avots šīs jomas uzņēmējiem un arī budžetam. Līdz ar to arī droši prognozējams, ka šis rūpals pierobežas veikalos strauji mazināsies, kam attiecīgi var sekot gan veikalu slēgšana, gan, loģiski, arī darba vietu zaudējums, kas reģionos ir ārkārtīgi būtisks sociāli ekonomiskais faktors. Tomēr šeit viennozīmīgi var piekrist vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (A/P), proti, ka nodokļa likmes alkoholam tomēr netiek noteiktas tāpēc, lai izkonkurētu Igauniju vai Lietuvu, bet šīs politikas mērķis galvenokārt ir ierobežot alkohola patēriņu Latvijā.

Šķiet, aktualizētajā diskusijā par to, ka Latvija – nedaudz vulgarizējot – nedrīkst izlaist no rokām likteņa sniegto iespēju labi nopelnīt ar igauņu un somu neremdināmo kāri pēc Latvijas lētā alkohola, tiek nez kādēļ aizmirsta būtiska nianse, ka šis bizness tā pa īstam nerada nekādu pievienoto vērtību, ja nu vienīgi cita starpā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus budžetā. Jebkuram loģiski domājošam uzņēmējam jau pirms pierobežas "alkoveikala" atvēršanas bija jārēķinās, ka šis, visticamāk, būs, lai arī labi pelnošs, tomēr salīdzinoši īslaicīgs bizness līdz brīdim, kamēr kaimiņzemes lēmumu pieņēmēji vēlēsies atgūt savas pozīcijas "alkotūrisma" jomā (kā daudzi noteikti atminēsies – savulaik somi šādās tūrēs līdzīgu iemeslu dēļ daudzskaitlīgi apciemoja Igauniju).

Līdz ar to ir diezgan bērnišķīgi tagad vaimanāt un aktīvi rosināt politiķus steidzami mazināt akcīzes nodokli alkoholam un glābt pierobežas "biznesu", ko tomēr ir visai grūti uzskatīt par nopietnu, reģionu labklājību ilgtermiņā veicinošu uzņēmējdarbību.

Tā vietā, lai tagad organizētu darba grupas, kas stundām sēdēs, rēķinās un diskutēs, kādus pretpasākumus īstenot pret "kaimiņvalsts iecerēto nodokļu diversiju", valdība un pašvaldības varētu aktīvāk pievērsties reālu ideju radīšanai un īstenošanai, lai šajos pašos pierobežas reģionos sekmētu ilgtspējīgu uzņēmējdarbības projektu attīstīšanu. Protams, tas prasa nedaudz vairāk piepūles un kompetenču, tomēr viennozīmīgi skaidrs, ka šāds bizness būs daudz mazāk atkarīgs no kaimiņvalsts nodokļu politikas kā alkohola tirdzniecība.