Nodokļu revolūcija un rezerves varianti

Līdz ar to pagaidām vēl maz zināmais valdības plāns par minimālās algas palielināšanu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā darba samaksas minimuma celšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu no pašreizējiem 23% līdz 20% izdošanās gadījumā būtu labs kompromiss darba ņēmēju un darba devēju attiecībās. Ja runājam tieši par darba ņēmējiem, tad minimālās algas palielināšanas gadījumā no pašreizējiem 380 līdz 430 eiro un šādai darba samaksai piemērotais "neapliekamais minimums" 300 eiro apmērā ļautu minimālās algas saņēmējam (ja tam nav atvieglojumu par apgādājamajiem) mēnesī "uz rokas" saņemt par 79 eiro vairāk nekā līdz šim. Jāpiebilst, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī par minimālo vai mazāku atalgojumu Latvijā strādājuši 21,1% darba ņēmēju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Līdz ar to būtiska ienākumu palielināšanās šajā darba ņēmēju grupā būs nozīmīgs spēks, lai valstī celtu iekšējo patēriņu. Ja paredzētās izmaiņas stātos spēkā, neto darba samaksas pieaugums būtu gandrīz visās iedzīvotāju grupās.

Lai arī no labklājības pieauguma viedokļa paredzētās izmaiņas ir daudzsološas, nav īstas skaidrības par to, kādu fiskālo ietekmi jaunās izmaiņas atstās uz valsts un pašvaldību ieņēmumiem, kur pēdējām attālākos reģionos ir būtiska nozīme vietējās ekonomiskās aktivitātes uzturēšanā, jo uzņēmēji turp īpaši neraujas. Galvenā neskaidrība ir par to, vai valdībai ir rezerves variants, ja budžeta ieņēmumi nesekos plānam. No vienas puses, šobrīd būtu īstais laiks valdības iecerētās un sabiedrībai izdevīgās reformas īstenot, jo ekonomiskā konjunktūra ir labvēlīga gan Latvijas iekšējā, gan eksporta tirgos. No otras puses, globālā ekonomika dzīvo no viena burbuļa līdz nākamajam un atsevišķas pazīmes par šo nākamo kļūst aizvien redzamākas, turklāt arī ģeopolitiskais fons nav diez cik pateicīgs. Pagaidām samērā labi pārdzīvojam to, kas saistīts ar Brexit un Krieviju, tomēr kādi jauni satricinājumi visu var kardināli mainīt.