Kā jau daudzkārt minēts, krustugunīs nonākušas ieceres par pilnīgu čaulas kompāniju aizliegšanu Latvijā, savukārt nerezidentu noguldījumu īpatsvara apjomu ir iecere samazināt līdz 5%. Raugoties no tīri statistiska viedokļa, tās naudas summas, kas no Latvijas finanšu sistēmas potenciāli pazudīs, patiešām var šķist ļoti iespaidīgas. Tiek izteiktas aplēses, ka tie varētu būt pat 4–5 miljardi eiro. Tas nav maz. Tomēr, pirms spriest, ka šāda nauda tautsaimniecībai var iet secen, uz situāciju vērts paraudzīties plašāk. Ne jau visi piesaistītie noguldījumi ir orientēti uz ekonomikas kreditēšanu. Turklāt svarīgi ir noskaidrot, kādas ir kopējās rezidentu un nerezidentu noguldījumu proporcijas un kāda ir kopējā noguldījumu attiecība pret banku izsniegtajiem aizdevumiem uzņēmējsabiedrībām un mājsaimniecībām.
Marta beigās kopējais noguldījumu apjoms Latvijas komercbankās sasniedza nepilnus 18,2 miljardus eiro. Tādējādi, ja pieņemam scenāriju par 5 miljardu eiro aizplūšanu, kopš šis jautājums februārī kļuva aktuāls, kā arī pieļaujam, ka mūsu valsts iedzīvotāji un uzņēmumi savu noguldījumu apjomu nepalielina, kopējais noguldījumu apjoms komercbankās pārsniegtu 14 miljardus eiro. Apjoma ziņā aptuveni šāds pēdējo gadu gaitā ir bijis arī kopējais komercbanku izsniegto aizdevumu portfelis gan rezidentiem, gan nerezidentiem. Līdz ar to noguldījumu apjoms jau vien ir pietiekams, lai nevarētu runāt par kādas būtiskas disproporcijas rašanos ar potenciāli negatīvu ietekmi tautsaimniecības kreditēšanā. Turklāt noguldījumi ne tuvu nav vienīgais banku finansējuma avots. Tās naudu piesaista gan ar sindicēto kredītu, gan arī obligāciju tirgus starpniecību. Pēdējo cita starpā praktizēja arī nesen uzmanības centrā bijusī ABLV banka. Tieši šim naudas piesaistes veidam ir svarīga Latvijas finanšu sistēmas reputācija, jo tā noteiks, cik liela būs procentu likme, ko obligāciju turētājiem maksās bankas, kā arī to, cik dārgi aizdevumi būs iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Līdz ar to šobrīd zūd aktualitāte jautājumam par to, kādi zaudējumi var rasties no tā, ka tiek piebremzēta nerezidentu līdzekļu plūsma caur bankām, kurai ar vietējās tautsaimniecības finansēšanu ir visai nosacīta saikne. Daudz aktuālāks jautājums ir par to, cik dārgi mēs maksāsim, ja šie līdzekļi turpinās gulēt banku kontos, bet nauda, kas nepieciešama reālās ekonomikas finansēšanai, būs pieejama daudz grūtāk.
JK