Nokasītā velojosla

Vienam citātam gan gribu opēt: "dzirdam vien plānus par velosipēdistu un gājēju kopīgi lietotu ietvju izveidi kaut kur perifērijā, kur tas nevienam netraucē un vismaz ikdienā ar divriteni uz darbu braucošajiem arī nav nepieciešams." Nav jau tā, ka visi velosipēdisti dzīvo vai strādā centrā, daudzi gan dzīvo, gan strādā perifērijā un centram cauri nebrauc. Tāpēc nevajag noniecināt vajadzību pēc veloceliņiem arī perifērijā. Kā arī daudzi velo labprāt lieto atpūtai, bet ne braukšanai uz darbu. Man, piemēram, svarīgāks par velo celiņu Brīvības ielā, bez kura var tīri labi izlīdzēties, liekas drošs veloceliņš paralēli Jaunciema gatvei ap Ķīšezeru un gar Daugavgrīvas šoseju uz Bolderāju.

Satiksmes departamenta teiktais par nedrošību, kuras dēļ tik steidzami novāca, ir diezgan dīvains. Ar joslu tā vieta kļuva krietni drošāka. Un josla pat platāka nekā tās, kas Elizabetes vai Lāčplēša ielās — ko tad paši taisa tik nedrošas, tās arī kasīs nost? Gribētos jau, lai būtu ar bortiņu vai stabiņiem atdalītas, bet arī vienkārši uzkrāsotas drošību pamatīgi uzlabo. Tās nelegālās, starp citu, esot krāsotas vadoties pēc pašas Domes rasējumiem, kas jau trīs gadus mētājas plauktos un netiek likti lietā.