Pēc būtības šis paziņojums bija fakta atzīšana, ka 2. augustā, kad beidzas ASV Krievijai izvirzīto prasību likvidēt raķetes 9M729 termiņš, beigs pastāvēt arī INFT. Šā gada februārī ASV vienpusējā kārtā uz sešiem mēnešiem apturēja darbību līgumā, paziņojot, ka pilnībā izstāsies no tā, ja Krievija nenovērsīs pārkāpumus. Maskava atbildēja, paziņojot par izstāšanos no INFT, gan ar piebildi, ka līguma darbību būs iespējams atjaunot, ja ASV mainīs nostāju.
Ziemeļatlantijas alianse atbalsta ASV viedokli, ka Krievijas izstrādātās un izvietotās raķetes 9M729 neatbilst INFT nosacījumiem. Līgums paredz, ka abas to parakstījušās valstis vairāk neizvietos no zemes palaižamas raķetes ar lidojuma attālumu no 500 līdz 5500 km. Savukārt 9M729 lidojuma attālums, kā uzskata ASV, var sasniegt 2,6 tūkstošus km un attiecīgi apdraudēt jebkuru mērķi visā Eiropā.
Cik lielā mērā tas atbilst patiesībai, gan nav skaidrs, jo Krievija apsūdzības noliedz, apgalvojot, ka uzstādīto raķešu lidojuma attālums nepārsniedz 480 km. Daudzi eksperti arī sliecas uzskatīt, ka tas tiešām tā arī ir, vienlaikus par ļoti ticamu uzskatot iespēju, ka Krievija var raķetes viegli modificēt, ievērojami palielinot to lidojuma attālumu.
Tajā pašā laikā arī Maskava jau sen izvirzīja Vašingtonai līdzīgas apsūdzības, norādot, ka Austrumeiropā izvietotajās ASV pretraķešu sistēmās iespējams viegli aizstāt pārtvērējraķetes ar uzbrukuma ieročiem, un prasīja novērst šo iespēju. ASV šīs apsūdzības dēvēja par nepamatotām aizdomām, lai arī faktu, ka raķetes iespējams nomainīt, īpaši nenoliedza.
Maskavai pret Vašingtonu ir vēl arī citas pretenzijas pret darbībām, kuras pēc vēlēšanās tāpat iespējams traktēt kā INFT pārkāpumus.
Ņemot vērā, ka pretenzijas un aizdomas (visticamāk – pamatotas) ir abpusējas, jau sākotnēji nebija šaubu, ka Maskava ultimātu pieņemt negrasās, 9M729 paliks kur bijušas, bet INFT 2. augustā beigs pastāvēt. Vienīgais veids, kā saglabāt līgumu, ir divpusējas inspekcijas un piekāpšanās, bet par tām savukārt nevēlas dzirdēt ASV.
Abas puses arī intensīvi gatavojās līguma darbības pārtraukšanai, veicot priekšdarbus likumdošanas līmenī, kā arī izstrādājot militāros plānus. ASV gadījumā papildu faktors ir arī Ķīna, kuras rīcībā tāpat ir iespaidīgs kodolraķešu arsenāls un kura vienošanās par stratēģiskā bruņojuma samazināšanu negrasās parakstīt. Savukārt Krievija nevēlas attiecināt esošos līgumus uz savu jaunākās paaudzes stratēģisko bruņojumu.
Rezultātā abu lielvaru starpā šajā ziņā valda pat sava veida sapratne. Tostarp cenšoties publiskajā telpā uzvelt oponentam atbildību par INFT pārkāpšanu.
Gudrinieks
Meždunarodnijs
Irlielāmērāticams