Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +2 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 11. novembris
Rainers, Nellija, Ojārs
Lai varam turpināt izaugsmi, valstiskā līmenī jātiek skaidrībā, kā panākt reģionālās nevienlīdzības mazināšanos

Noturēt iepriekš sasniegto

Sabiedrības lojalitāte valstij, kā arī attieksme pret dažādiem procesiem kultūrā un politikā diezgan cieši saistīta ar norisēm tautsaimniecībā un ierindas indivīda labklājības līmeni. To, ka šajā ziņā viss būtu ideālā kārtībā, diezin vai dzirdēsim pat tādās labklājības citadelēs kā Šveice, Luksemburga vai Norvēģija. Latvijā ir pamats zināmam rūgtumam, jo, neraugoties uz to, ka kopš neatkarības atgūšanas ir pagājis vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, statistikas atskaitēs lielāko īpatsvaru veido viszemāk atalgoto strādājošo grupa, kuru alga pēc nodokļu nomaksas nepārsniedz 450 eiro mēnesī.

Raugoties no šāda viedokļa, diezin vai ir pamats cerēt uz augstu sabiedrības vērtējumu. Sevišķi, ja ņemam vērā ienākumu un iespēju nevienlīdzību reģionālā līmenī.

Taču, pirms sākt kārtējo reizi lamāt valdību, ir vērts palūkoties arī uz medaļas gaišo pusi.

Šoreiz tas nebūtu stāsts par kādiem atsevišķu cilvēku vai uzņēmumu panākumiem starptautiskā arēnā, lai gan tieši viņi ir tie, kas lielā mērā kaldina mūsu valsts progresu. Līdzās konkrētu cilvēku vai uzņēmumu panākumiem būtu vērts palūkoties arī uz to, no kādas "bedres" ir sākusies mūsu valsts attīstība, un mēģināt atšķetināt to, kādi būtu potenciālie scenāriji, ja valsts politekonomiskais kurss būtu savādāks.

Runājot par sākotnējo bāzi, pēc Pasaules Bankas datiem, 1990. gadā mūsu valsts iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju naudas izteiksmē sasniedza 2312,6 ASV dolārus. Tas ir samērā tuvs rādītājs tam, kādu pagājušajā gadā demonstrēja tādas valstis kā Hondurasa, Sudāna un Uzbekistāna. Ģeogrāfiskajā ziņā tā pati Uzbekistāna, ar kuru vēl pirms 27 gadiem de facto bijām vienas valsts un vienas ekonomiskās sistēmas divas sastāvdaļas. Pērn ekonomikas apjoms uz vienu Latvijas valsts iedzīvotāju bija aptuveni sešas reizes lielāks nekā minētajā 1990. gadā, un straujais vairāk nekā 4% vērtais tautsaimniecības pieaugums, ko potenciāli varam sagaidīt šogad, norāda uz to, ka attīstības iespējas nav izsmeltas.

Tiesa gan, lai varam turpināt izaugsmi, valstiskā līmenī jātiek skaidrībā, kā panākt reģionālās nevienlīdzības mazināšanos.

Pēdējā laikā nemitīgi tiek skandēts par izglītības kvalitāti, taču, turpinot  tādā garā kā līdz šim, tikpat drīz kļūs aktuāls jautājums par izglītības pieejamību. Tie uzņēmēji vai  viņu organizācijas, kas rosina mazo skolu slēgšanu laukos, šķiet, neapjauš, ka pēc kādiem 15 gadiem pašreizējai visai sliktajai demogrāfijai var pievienoties tāda pati bedre izglītībā. Tāpēc nepārdomāti lēmumi, kas rada potenciāli lielāku reģionālo un izglītības nevienlīdzību nākotnē, visai drīz var likt domāt nevis par progresu, bet gan par to, kā noturēt iepriekš sasniegto.

Top komentāri

Zobs Kaulā
Z
Kapitālisms un koloni'ālismsw ir labs piemērs kā attīstīt tautsaimniecības augsmi kādiem 20% no valsts iedzībotājiem ar laupītāju paņēmieniem. Pārpalikušie 80% ir tie, kas tiek aplaupīti.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē