Papildu brīvdienas vai tomēr svētku dienas?

Nav jau slikti, ka cilvēki atpūšas. Drīzāk jautājums par to, vai tas, ka kādos īpašos datumos nav jāiet darbā, nemazina attiecīgo svētku nozīmīgumu, jo daudz vilinošāk taču ir izmantot brīvo laiku kādiem hobijiem, nevis piedalīties ar svētkiem saistītajos pasākumos. Vai nav tā, ka gadījumā, ja Lieldienas būtu nevis pilnībā kā brīvdienas, bet gan ar saīsinātu darba laiku (un līdzīgi arī maija sākuma svētki), to, kuri pievērstu uzmanību, kam par godu šīs dienas atzīmējam, būtu daudz vairāk nekā tagad? Kā netiešs apstiprinājums tam var kalpot kaut vai tas, cik liela uzmanība tiek veltīta 9. maija svinētājiem, kaut vairumā gadu tā ir darbdiena.

Jā, Lieldienas varbūt ir specifiskas ar to, ka ne visi sevi uzskata par kristiešiem, līdz ar to papildu brīvdienas var uztvert kā valsts dāvanu, kas varbūt idejiski nepatīk, bet no kā negribas atteikties. Ar maija svētkiem ir citādāk, īpaši 4. datumu – tomēr apzināmies, ja pirms daudziem gadiem šajā datumā nebūtu visaugstākajā politiskajā līmenī skaidri apliecināta griba atjaunot Latvijas valstiskumu, mēs varbūt vēl tagad sēdētu tajā iežogotajā sūnuciemā, ko tolaik sabrucinājām. Un tas attiecas ne tikai uz tiem, kas uzskata sevi par Latvijas patriotiem, bet arī, maigi sakot, dīvainīšiem, kuri, izmantojot neatkarīgas valsts dotās iespējas, tikuši pie turīguma, nu braukā ar padomijas simboliku vai saīsinātā nosaukuma burtiem "rotātos" dārgos apvidniekos, kā arī slavē izbijušos (varbūt pat paša tā īsti nepiedzīvotos) laikus domubiedru piknikā pie bēdīgi slavenā pieminekļa Pārdaugavā.

Liela nozīme ir arī tam, kā gatavojamies svētkiem. Ja uz Ziemassvētku gaidīšanu noskaņo Advente (un tagad diemžēl arī šo svētku komercializācija ar attiecīgu mūziku, noformējumu veikalos un mudinājumiem pirkt dāvanas), tad Neatkarības atjaunošanas diena gluži vai pazūd daudzajās pavasarīgajās brīvdienās. Vēlreiz atkārtošos – ja tā būtu pilna vai vismaz daļēja darba diena, šo īpašo svētku būtību "noķertu" daudz lielāks cilvēku skaits nekā tagad. Kaut vai skolās, kur tieši šajā datumā (nevis kaut kad iepriekš vai pēc) būtu iespējams sarīkot atbilstoši izglītojošus pasākumus.

Kāds iebildīs, ka nu mudinu samazināt brīvdienu skaitu. Ja uztveram atzīmējamus datumus kā tikai brīvdienu un neko vairāk, tad jā. Proti, ja klaji ignorējam, pat aizmirstam, kāpēc šī diena ir brīva, tad jautājums – vai vispār esam to pelnījuši? Tas, ka apzināmies sevi brīvus tajā dienā no darba, tiek kaut kā saistīts ar to, kāpēc nu dzīvojam brīvā valstī? Šaubos. Tiktāl daudzi nemaz neaizdomājas. Īpaši, ja laika apstākļi ir labvēlīgi šašlika cepšanai mazdārziņos vai pat pirmajām pavasara saulespeldēm jūrmalā. Man personiski šķiet, ka daudz lielāka nozīme par papildu brīvdienu būtu, ja arī šajā laikā norisinātos dažādas svētku gaidīšanas aktivitātes, gluži kā tas jau tradicionāli iegājies patriotisma nedēļā novembra vidū.