Vispirms jau latviskā sabiedrība ir stiprinājusi savu pašapziņu. Latvieši, apliecinot gan psiholoģisku, gan praktisku atbalstu Ukrainas bēgļiem, ir atbrīvojušies no trūcīgas nācijas, kura nevēlas dalīties ar to mazumiņu, kas pašai ir, mentalitātes. Tās vietā nākusi rietumnieciska mentalitāte, kuras pamatā ir apziņa, ka palīdzēt citiem varam mēs. Iemesli latviešu atbalstam netālajai Ukrainai ir lieliski saprotami – mēs zinām, ko nozīmē Krievijas impēriskās ambīcijas, kā arī labi izprotam Ukrainas vēsturisko pieredzi. Izpratni par Ukrainā notiekošo vairo arī tas, ka interneta laikmetā kara ainas izplatās ātri un plaši, turklāt daudziem latviešiem ir pietiekami pamatīgas krievu valodas zināšanas, lai izlasītu to, ko, piemēram, Facebook.com raksta karā smagi cietušo Ukrainas pilsētu iemītnieki.
Otra latviskajā sabiedrībā vērojamā tendence ir tāda, ka pat tie cilvēki, kuru uzskati nacionālajā aspektā gadiem bijuši centriski, tagad pavirzījušies uz Nacionālās apvienības (NA) elektorātam raksturīgu uzskatu pusi.
Tas, ka latviešiem, kuriem nacionālais aspekts iepriekš nav bijis noteicošais arguments, izvēloties, par ko balsot vēlēšanās, tagad tas šķiet svarīgi, protams, saistīts ar Krievijas agresiju Ukrainā, taču vienlaikus arī ar visai nepievilcīgo un pat brīžiem nekaunīgo augstprātību, ko pauž daži no vietējo krievvalodīgo vides pārstāvjiem, kuri cenšas mazināt Ukrainas iedzīvotāju ciešanu nozīmību, bet demonstratīvi gaužas par savas krieviskās identitātes krīzi.
Aģentūras SKDS aptaujas dati, kurus publiskoja Latvijas Televīzija, rāda, ka tad, ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, par NA balsotu 7,2%, ierindojot NA trešajā vietā aiz Jaunās Vienotības un ZZS.
Ja NA politiķi sapratīs, ka daudziem latviešiem šobrīd ir svarīgi iestāties pret rusifikāciju un pret Krievijas attaisnošanu, un uz to koncentrēsies 14. Saeimas vēlēšanu kampaņā, NA var cerēt uz ļoti labiem rezultātiem. Labās izredzes gan var sabojāt galējie radikāļi pašā NA, kuri ne vienmēr izprot, ka iestāšanās pret visa krieviskā pielūgšanu nenozīmē vēršanos pret citām Latvijas mazākumtautībām un viduslaiku tumsonību cilvēktiesību jautājumos. Nostāja – par Latviju, pret Krieviju – ietver eiropeisku cieņu pret dažādām kultūrām, bet ne izdabāšanu okupantiem un viņu faniem.