Pārmaiņu vējos

Tas ir situācijā, kad par nodokļa likmes maiņu un papildu sociālā nodokļa maksājumu politiķi runā jau krietni sen. Un arī Valsts ieņēmumu dienests caur savu EDS sistēmu šāda nodokļa maksātājiem jau izsūtījis skaidrojošu apkārtrakstu. Līdz ar to noprotams, ka neinformētības cēloņi šoreiz meklējami neieinteresētībā, bet tā savukārt – neticībā, ka līdz attiecīgo izmaiņu spēkā stāšanās brīdim atkal kas nebūs mainīts, atcelts vai pagarināts. Ir taču zināms, ka konkrētais dokuments kā maza laiviņa jūrā jo īpaši mētāts politisko prioritāšu pārmaiņu viļņos.

Arī tagad nav tā, ka visas nepilnības būtu novērstas un tie, uz ko likums attiecas, varētu mierīgi paļauties uz definētajiem spēles noteikumiem. Ir gan zināms laiks, kad mikrouzņēmumi vismaz esošajā formātā beigs pastāvēt, bet joprojām nav skaidrības, kad un kas būs vietā. Kaut solīts jau sen. Un tas ir situācijā, kad, sajūsmināti par mūsu pašu daudz kritizēto likumu, igauņi veido ko līdzīgu. Kā noprotams no mūsu ministru ceturtdien valdības sēdē spriestā, kaimiņi tagad ņems vērā Latvijas pieredzes pozitīvās un negatīvās puses, un tad mēs savukārt savam jaunajam likumam ņemsim par pamatu igauņu radīto. Vai tas dod pamatu ticēt, ka skaidrība par "produktu" būs daudzmaz pārskatāmā nākotnē? Vismaz man ne. Atkal – no pieredzes.

Skepsi vairo juceklis, kas nu radīts arī ārpus mikrouzņēmumu "telpas", proti, saistībā ar prasību uz pusslodzi strādājošos aplikt ar tikpat lielu sociālo nodokli kā tos, kas strādā pilnu slodzi. Valdības ceturtdienas sēdē klātesošie uzņēmēju organizāciju pārstāvji vērsa uzmanību, ka līdz ar to var veidoties situācijas, kad no vienas un tās pašas personas pilnu sociālo nodokli iekasē vairākkārt (ja strādā vairākās vietās uz pusslodzi), tāpat daudzas darbavietas, kur darba apjoma dēļ pilnas slodzes darbinieks nav nepieciešams, pēc šāda darbaspēka izmaksu palielinājuma varētu lemt par štatu samazināšanu, tad pusslodzes algas vietā darba ņēmējam atliktu cerēt vien uz bezdarbnieka pabalstu, kas diez vai atbilst definētajām rūpēm par darbinieku sociālo drošību. To, ka ne visi valdībā spēj iedziļināties tik piezemētās situācijās, spilgti apliecināja labklājības ministrs Reirs, teiktajam pretī liekot vien frāzes par to, cik svarīgi maksāt sociālo nodokli, kaut ne jau pret to bija skeptiski uzņēmēju pārstāvji – viņi, kā jau teicu, iebilda pret nejēdzībām, kas pavada jaunās normas. Bet, kā var ko pilnveidot, ja neizprot?