Minētais paziņojumus gan negarantē, ka Izraēlai izdosies izvairīties no jau piektajām valsts parlamenta (Kneseta) ārkārtas vēlēšanām pēdējos divos gados. Šobrīd ir panākta tikai astoņu (!) partiju piekrišana piedalīties valdības veidošanā, taču daudzas svarīgas vienošanās, tajā skaitā par ietekmes sfēru, amatu u. c. sadali, nav panāktas. Un, tā kā nākamo partneru ideoloģija svārstās robežās no ultranacionālisma līdz kreisajam liberālismam, bet priekšstati par Izraēlas valsts nākotni ievērojami atšķiras, trūkst pārliecības, ka šīs vienošanās izdosies panākt.
Par citu klupšanas akmeni var kļūt valdības apstiprināšana Knesetā. Potenciālā koalīcija tajā ir pārstāvēta ar 62 deputātiem, četri no tiem ir Izraēlas arābu partijas Ra’am pārstāvji. Valdības apstiprināšanai ir nepieciešams vismaz 61 deputāta atbalsts, un bez arābu deputātu balsīm tā nav iespējama. Kāda būs šo balsu cena, nav skaidrs, taču ticams, ka par tām nāksies piešķirt amatus valdībā. Lai arī ne ministru portfeļus, taču uz ministru vietnieku vai līdzīga līmeņa amatiem arābu politiķiem cerēt ir visas tiesības. Kā arī uz citu prasību izpildi.
Šāds iznākums noteikti nav tāds, kādu vēlējās redzēt vairākums to vēlētāju, kuri atbalstīja potenciālās koalīcijas labējās un nacionālistu partijas. Attiecīgi šo partiju daudzu politiķu karjera ilgtermiņā atrodas zem lielas jautājuma zīmes, kas paver Netanjahu iespējas pārliecināt atsevišķus deputātus neatbalstīt Beneta/Lapida valdību. Lai balsojums ciestu neveiksmi, ir nepieciešams pārvilināt tikai divus parlamentāriešus, tas šādā situācijā nepavisam nav nereāli.
Visbeidzot, pat ja izdosies pārvarēt šīs barjeras, ir aizdomas, ka visai savdabīgās koalīcijas iekšienē nekavējoties parādīsies jaunas un nesamierināmas pretrunas, kas Izraēlā tradicionāli nozīmē tā vai cita politiskā spēka aiziešanu no koalīcijas. Šādā gadījumā ārkārtas vēlēšanu karuselis turpināsies, tikai pagaidu premjera statusā vairāk neatradīsies Netanjahu, bet gan Benets. Viss cits paliks pa vecam.
Raugoties plašāk, Izraēlas galvenā iekšpolitiskā problēma – sabiedrības sašķeltība tradicionāli konservatīvajā un liberālajā (daudziem tās pārstāvjiem ar klasisko liberālismu gan ir kopīgs tikai nosaukums) nometnē – pārskatāmā nākotnē arī diezin vai ir atrisināma. Galvenokārt jau tāpēc, ka šāda šķelšanās ir pārliecinoša vairākuma rietumvalstu problēma un attiecīgi problēmai ir nepieciešams daudz lielāka mēroga risinājums.