Lietuvas galvaspilsēta ir sākusi savas 700 gadu svinības, un tas mudina rūpēties par vizuālo pievilcību vismaz tajos kvartālos, kas ietverti tradicionālajā tūristu maršrutā.
Arī Rīgā, protams, ir pozitīvi piemēri, ar ko lepoties. Te jāmin Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, kā arī privātās iniciatīvas izpausmes, to vidū biroju un mājokļu rajons Jaunā Teika, Kalnciema kvartāls un atjaunotais Āgenskalna tirgus. Tomēr kopumā Rīgai pietrūkst mērķtiecīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kas ļautu mūsu galvaspilsētai kļūt gan par vienu no valdzinošākajiem tūrisma galamērķiem Baltijas jūras reģionā, gan par vietu, kurā censtos ienākt rietumnieciski domājoši investori, gan arī par metropoli, kurā iedzīvotāju skaits nevis samazinātos, bet jūtami augtu.
Stratēģijas trūkums novedis pie tā, ka Rīgas pievilcība tiešām nav īpaši spoža, un it sevišķi iedzīvotāju skatījumā. Rīdziniekiem, kuri mīt tipiskā mikrorajonā, ir ļoti niecīgas iespējas paaugstināt savu dzīves apstākļu komfortu. Turklāt niecīgas iespējas uzlabot savu komfortu ir arī tiem cilvēkiem, kas mājo pat ne mikrorajonā, bet pilsētas centrālajā daļā.
Daudzdzīvokļu namu siltināšana Rīgā norit gausi, un tas vēl ir visai diplomātiski formulēts. Turklāt daudziem mājokļu segmentiem ir ne tikai pozitīvas iezīmes, bet arī trūkumi. Tas attiecas ne tikai uz XX gadsimta otrajā pusē būvētajām sērijveida mājām, bet arī uz tā dēvētajām pirmskara ēkām, kurās nereti komfortam pietrūkst centralizētās siltumapgādes, un pat uz jaunajiem projektiem, kas, ņemot vērā augstās mājokļu cenas, neattaisno cerības par ideālu skaņas izolāciju un vēl dažām citām niansēm. Tādēļ nav brīnums, ka cilvēki, kuri neredz iespēju uzlabot ikdienas kvalitāti Rīgā, meklē iespējas pārcelties uz dzīvi ārpus galvaspilsētas, it īpaši uz Pierīgu un pat uz reģionu centriem.
Protams, būtu pārspīlēti visās Latvijas galvaspilsētas problēmās vainot tikai pašreizējās Rīgas domes deputātus, tomēr pašvaldībai vajadzētu mērķtiecīgāk rūpēties par dzīvojamo rajonu pilnveidošanu, citādi tie rīdzinieki, kuriem ir vēlēšanās dzīvot eiropeiskā vidē, izdarīs secinājumu, ka Rīgā tas nav iespējams, un dosies prom uz citu pašvaldību tepat Latvijā vai uz kādu no mūsu Baltijas kaimiņvalstu galvaspilsētām, vai pat uz tālākām ārzemēm.