Rīdzinieku balsu zvejošanai pamatā tiek izmantotas divas ēsmas – to politisko konkurentu kritika, kuri atradušies pie varas RD, un solījumi risināt sociālās problēmas. Šīs ēsmas rada nopietnas bažas par politisko spēku intelektuālo kapacitāti un līdz ar to arī šaubas, vai šiem politiskajiem spēkiem var uzticēties.
Vispirms jau konkurentu kritika ir vulgārs paņēmiens, kuru vismaz uzņēmējdarbības vidē uzskata par XX gadsimta reliktu, kas neiederas XXI gadsimtā. Savukārt, kas attiecas uz politiķu solījumiem risināt sociālās problēmas, – priekšvēlēšanu kampaņu fokuss ir visai greizs. Nenoliedzami mūsu valstī ļoti smaga un nopietna problēma ir daudzu iedzīvotāju nabadzība. Un, protams, RD, kā jau ikvienai pašvaldībai, ir virkne pienākumu sociālajā jomā, un ir daudz rīdzinieku, kuriem sociālais atbalsts ir ļoti nozīmīgs izdzīvošanai. Taču, lai būtu nauda, par ko finansēt sociālo atbalstu, ir jādomā arī par konkrētās pilsētas, šajā gadījumā Rīgas, attīstību.
Izskatās, ka politiķi piemirsuši – Latvijas galvaspilsētā dzīvo arī mērķtiecīgi divdesmitgadnieki, kuri ieguvuši labu izglītību un kuriem ir svarīgi, lai Rīgā būtu uzņēmumi, kas piedāvā profesionālās izaugsmes iespējas un konkurētspējīgu atalgojumu, un tāda biznesa vide, kas veicina jaunu uzņēmumu veidošanos. Rīgā dzīvo arī vidējās paaudzes cilvēki, kuri grib, lai viņu bērniem būtu droša un pievilcīga apkārtne un lai, palūkojoties pa dzīvokļa logu, būtu redzami labiekārtoti rotaļu laukumi, nevis salauzti soliņi, pie kuriem pulcējas vietējo dzērāju bari. Un Rīgā dzīvo arī tādi pensionāri, kuriem ir svarīgs daudzveidīgs kultūras piedāvājums.
Turklāt ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis ir pelnījis, lai Rīgas starptautiskā autoosta un pasažieru osta būtu tikpat sakoptas kā Tallinā un lai Vecrīgā būtu jūtama tāda vienojošā vizuālā identitāte, kāda ir Viļņas vecpilsētā.
Tieši tas jaunajai domei būtu jānodrošina – lai Rīga būtu pilsēta, kas iedvesmo, nevis aizbiedē iedzīvotājus un tūristus.