Arī atsijājot tās situācijas, kad darbinieku trūkst tāpēc, ka dažs labs uzņēmējs ir tik tālu no dzīves īstenības, ka iedomājas – piedāvājot niecīgu algu, vājas sociālās garantijas un 21. gadsimtam neatbilstošus darba apstākļus, varēs noalgot un darbā noturēt izcilus speciālistus –, ir skaidrs, ka darbinieku trūkums ir šodienas Latvijas realitāte. Turklāt strādājošo trūkst arī piemēram, informācijas tehnoloģiju (IT) jomā un citās nozarēs, kurās var nopelnīt cienījamas algas.
Tuvojoties vēlēšanām, rodas likumsakarīgs jautājums – ko sola pie varas esošie politiskie spēki, lai mazinātu nelīdzsvarotību darba tirgū? Ielūkojoties valdību veidojošo politisko spēku ZZS, Nacionālās apvienības (NA) un Jaunās Vienotības, respektīvi, Vienotības, solījumos, redzams gan iepriecinošs, gan arī apbēdinošs aspekts.
Iepriecinoši ir tas, ka šie politiskie spēki akcentē – ir nepieciešams stiprināt izglītības sasaisti ar profesionālo dzīvi. Jaunā Vienotība precīzi formulē, ka mērķis ir: "Izglītības programmu saturs atbilstoši darba tirgum." Arī NA definē visai konkrēti: "Lai palielinātu piemērotību nākotnes darba tirgus izaicinājumiem, attīstīsim skolēnu motivāciju mērķtiecīgāk apgūt eksaktos priekšmetus." Realizēt izglītības reformu "izglītības kvalitātes paaugstināšanai" sola arī ZZS.
Savukārt apbēdinoši ir tas, ka partiju programmās nav nepārprotami definēts tas aspekts, ko sarunā ar Dienu uzsvēra IT uzņēmuma Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs, kurš sacīja: "Lielākā vērtība mums te, Latvijā, ir mūsu valsts iedzīvotāji. Ir svarīgi, lai viņi varētu attīstīt savu intelektuālo potenciālu, pilnveidot un realizēt savus talantus, nodrošināt paši sevi un veidot spēcīgu valsti."
Lai arī nav nopietni vērā ņemams sociālajos tīklos manāmais viedoklis, ka vecākā paaudze, kas pirmo karjeru izveidoja jau padomju laikos, no lēmumu pieņemšanas jāaizbīda prom, cik tālu vien iespējams, tomēr ir ļoti svarīgi, lai izglītības jomā netrūktu cilvēku, kuri nevis uzskata, ka visiem jādomā vienādi, un baidās no viedokļu dažādības, nevis skaudīgi trīc un dreb par savu ietekmi un autoritāti, bet tieši pretēji – nebīstas no spilgtām personībām un ir gatavi palīdzēt attīstīties jauniem talantiem. Tikai tad varam cerēt, ka Latvijā pietiekamā skaitā būs erudīti darbinieki un ka te veidosies tādi mūsu valsts iedzīvotāju dibināti uzņēmumi, kas orientējas uz ilgtspējīgu attīstību, nevis tikai uz zemām algām un nodokļu optimizāciju.
Irlielāmērāticams