Protams, savdabīgi ir arī tas, ka ministre tā īsti nemaz nav papūlējusies paskaidrot sava rīkojuma iemeslus, un vēl jo vairāk – paskaidrot, kādēļ tika uzdots publiskot tikai uz abām valstīm eksportējošos uzņēmumus, taču no šīm valstīm importējošie uzņēmēji palika, tā sacīt, pasaudzēti no "bargā nosodījuma".
Virkne uzņēmēju jau pauduši viedokli, ka visas šīs aktivitātes būtiski pabojās gana cienījamu un korektu uzņēmēju reputāciju. Patiesībā tiešām daudziem arī netop skaidrs, kādēļ publiskot uzdeva tikai eksportētājus, kuri faktiski tādējādi "izved" naudu no Krievijas un Baltkrievijas un par attiecīgu summu vismaz teorētiski samazina finansējuma iespējas agresorvalsts – Krievijas – armijai. Cita runa varētu būt par importētājiem, kuri naudu Krievijā un Baltkrievijā būtībā ieved, veicot samaksu par tur iepirktajām un uz Latviju atvestajām precēm.
Vienlaikus visam klāt vēl arī jāsecina – tas, kā vispār notika uz abām valstīm eksportējošo uzņēmēju saraksta publiskošana, ir īpaši traģikomiski, kas tikai pastiprina sajūtas, ka ministres rīkojums un tā izpilde nav bijis ne īsti pārdomāts, ne arī kvalitatīvi sagatavots pasākums.
Taču ir kāda pavisam cita būtiska nianse šajā stāstā. Un runa ir par uzņēmēju uzticēšanos valstij, tostarp valsts pārvaldes struktūrām. Jebkurš uzņēmums, kas darbojas legāli un godīgi, ir pilnībā zināms jebkurai valsts iestādei – gan CSP, gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan beigu beigās ministrijām un ministriem. Proti, šie uzņēmumi sniedz informāciju par savu biznesu un ikdienas procesiem valsts pārvaldei un vienlaikus sagaida pret sevi tolerantu un korektu attieksmi no valsts. Šobrīd līdz ar šo skandālu ir pamats rēķināties ar nodokļu maksātāju uzticēšanās līmeņa pret valsts pārvaldi būtisku pazemināšanos. Un tas būtu pelnīti. Proti, kāpēc uzņēmējam uzticēties valsts pārvaldei, kura pret viņu izrīkojas necienīgi un tendenciozi?
Daļai politiķu vēl nopietni jāmācās, lai saprastu it kā elementāras lietas, tostarp to, ka ar vienu politiski populistisku lēmumu un rīcību var sagraut cita cilvēka gadiem veidotu biznesu un reputāciju, kurš ne tikai pelna pats, bet arī dod darbu cilvēkiem un maksā nodokļus, no kuriem algas saņem arī politiķi, kuri izdod dīvainus un nekorektus rīkojumus.