Tas, ka normatīvie akti kādā brīdī mēdz novecot un vairs neatbilst reālajai situācijai, ir normāla parādība. Tikpat normāla kā tas, ka lēmumu pieņēmējiem laikus jāatjaunina novecojušie normatīvi, lai tie atbilstu reālajai situācijai un neradītu muļķīgas situācijas, kad veikt kādas darbības ir absurdi un brīžiem pat neiespējami tikai tāpēc, ka likuma burts tā nosaka. Taču šoreiz nav runa par likumu atsvaidzināšanu, bet gan par to, cik jēgpilni un loģiski plāno rīkoties vai rīkojas lēmēji.
Tie normatīvi, kuru apspriešana man patlaban iekritusi redzeslokā, ir iecere par alkoholisko dzērienu redzamības samazināšanu veikalos, nupat atvērtā Pandoras lāde jeb Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kā arī nu jau par nebeidzamo un kuriozo stāstu kļuvušais process par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārdēvēšanu. Turklāt šie ir tikai trīs piemēri. Neiedziļināšos konkrētās niansēs par katru no šiem stāstiem, taču tas, kas man šķiet būtiski – vērojot diskusijas par un ap šo normatīvu grozījumu iecerēm, nevar nepamanīt, ka autori vairāk nekā nepietiekami pievērš uzmanību tam, kāds tieši mērķis vai, precīzāk, pozitīvais ieguvums tiks sasniegts ar konkrēta normatīva grozījumiem.
Tas, ka alkohola tirdzniecību nepieciešams sakārtot un tā pieejamību (īpaši jauniešiem) mazināt, vispār nav diskutējams jautājums. Taču pašreizējie grozījumi vairāk izstaro populismu nekā reālu mērķi apkarot zaļo pūķi. Jo nav skaidrs, kā tieši alkohola pieejamība mazināsies, ja to turpmāk veikalos drīkstēs tirgot tikai aiz aizkariem. Jo – drīkstēs jau tāpat.
Tieši tas pats attiecas uz VARAM nosaukuma maiņu – tad izdomā vienu nosaukumu, tad citu, gan jau drīz parādīsies vēl idejas. Bet neatbildēts ir jautājums – vai un cik lielā mērā palielināsies šīs iestādes efektivitāte un lietderība sabiedrības interesēs? Kas tieši mainīsies no tā, vai VARAM kļūs par DARAM vai DRAM (kā nule viens politiķis ierosinājis)?
Un teju identiska situācija ir ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Gan jau vēsture vēl parādīs, cik loģiska vai neloģiska bija iepriekšējā ATR, bet – vai kāds no daudzo pašreizējo izmaiņu iesniedzējiem ir veicis kaut nelielus aprēķinus, cik izmaksātu viņu visu ideju īstenošana un, galvenais, kādu reālu labumu sabiedrība no tā iegūtu?
Tagad moderni runāt, ka svarīgi ir pieņemt datos balstītus lēmumus. Patlaban izskatās, ka politiķu iecerētie lēmumi balstās populismā, ne datos.