Pret teroristu ar uzrakstu "Te nedrīkst"?

Cilvēki bija satraukušies, vai nu netiks sodīti, ja, piemēram, nofotografēs festivāla Staro Rīga laikā skaisti izgaismoto Ministru kabineta ēku vai dzelzceļa tiltu pāri Daugavai, taču ne jau tas šajā gadījumā visbūtiskākais – daudz lielāku satraukumu raisa, piedodiet, bet normatīva grozījumu autoru ar šo normu nodemonstrētā acīmredzami neefektīvā, pat amatieru līmeņa pieeja cīņā pret terorismu. Nu, izliks plāksnītes ar fotografēšanas liegumu pie konkrētām ēkām un tā mēs visi uzreiz varēsim atviegloti uzelpot, ka nu šie "objekti" ir daudz lielākā drošībā?

Vispirms gribu precizēt, ka te runa par publisko āra telpu, – nav iebildumu tam, ka liegumi varētu attiekties uz visa tā filmēšanu vai fotografēšanu, kas atrodas īpaši apsargājamu ēku vai teritoriju iekšpusē.

Pirmkārt, skaidrs, ka visas publiskā vidē esošās būves, uz kurām varētu attiekties foto vai video liegums, līdz šim neierobežoti fotografētas, un, tā kā maz ticams, ka to konstrukcijā vai ārējās apsardzes kārtībā varētu tikt ieviestas manāmas atšķirības, potenciālais ļaundaris visdrīzāk var iztikt bez jauniem attēliem.

Otrkārt, mūsdienu tehnika ļauj veikt ļoti augstas kvalitātes fotouzņēmumus un videoierakstus arī no liela attāluma, kā arī ar viedtālruņa vai no datora vadītas foto vai video ierīces palīdzību, līdz ar to pat tad, ja objekta tuvumā izliktas aizlieguma zīmes un apkārt patrulē uzraugi, liegums var tikt elementāri apiets un tas vēlreiz apliecina tā bezjēdzību. Proti, tie, kas gribēs, tāpat atradīs veidu, kā nofilmēt, nofotografēt visu, ko ieplānojuši, savukārt prasības izpildes uzraudzītāji laika un cilvēku resursus tērēs, tramdot vien lieguma zīmes nepamanījušus bērnus un tūristus, un, to darot, būs tik ļoti noslogoti, ka nebrīnīšos, ja pēc laika prasīs papildu finansējumu algu pielikumam.

Pirms simts gadiem boļševiki, rīkojot apvērsumu Pēterpilī, vispirms ieņēma pastu, telegrāfu un dzelzceļu. Pirms 26 gadiem augusta puča laikā militāristi vispirms pārņēma radio un televīziju. Tagad saziņas tehnoloģijas mainījušās, arī draudu avoti un to mērķi ir citi. Ja runājam par tādu apdraudējumu kā terorisms, kā vārdā rakstīti arī attiecīgie grozījumi noteikumos, uzbrukumu mērķis jau sen ir nevis kādas materiālas vērtības, bet gan cilvēki – lai iebiedētu visu sabiedrību kopumā, radītu totālu nedrošību, paniku. Piemēru ar pūlī apzināti braucošām automašīnām un sprādzieniem cilvēku pulcēšanās vietās diemžēl netrūkst. Līdz ar to katram skaidrs, ka cilvēki pie Laimas pulksteņa, centrāltirgū, kādā no daudzajiem lielveikaliem vai kultūras pasākumos ir potenciāli no terorisma vairāk apdraudēti nekā Ministru kabineta ēka, kāda no hidroelektrostacijām vai pat nams ar NATO karogu Pārdaugavā. Nu liksim plāksnītes ar liegumu fotografēt arī cilvēku lielākās pulcēšanās vietās? Nē taču. Visefektīvākie risinājumi terorisma risku mazināšanai noteikti ir daudzi citi un gan jau ne publiski apspriežami. Uzticēšanos dienestu kompetencei nevajadzētu graut ar pseidorisinājumiem.