Atliek vien piekrist VK secinātajam, un ļoti gribas ticēt, ka VK secinājumi un sniegtie ieteikumi situācijas uzlabošanai tiks ņemti vērā. Jāpiebilst, pagaidām – mēneša laikā – gan nav dzirdēts, ka par šo jomu atbildīgie būtu sasparojušies un sākuši labot situāciju.
VK revīzijas kopsavilkumā norāda, ka Kultūras ministrijas (KM) veidotā saliedētas sabiedrības politika skar katru Latvijas iedzīvotāju un tajā noteikts, ka tai jāveicina nacionāla, solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība. Taču nav zināms, kādas problēmas ar šo politiku risina un kādas mērķa grupas tā skar. Tāpat trūkst koordinācijas starp iestādēm un neskaidra ir Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) loma. Tiek arī uzsvērts, ka Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam plānotie KM izdevumi ir 42 miljonu eiro apjomā, taču kopējās finanses ir nenosakāmas un trūkst skaidrības par līdzekļu izlietojumu.
Arī latviešu valodas mācības pieaugušajiem ir nekoordinētas. Dažādas iestādes tās organizē bez kopīgas stratēģijas, un trūkst datu par mācību rezultātiem. Latviešu valodas apguves pasākumi tiek plānoti, īstenoti un rezultāti vērtēti resoriski trīs ministrijās (Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), KM un Labklājības ministrija) un divās iestādēs (SIF un Nodarbinātības valsts aģentūra). IZM ir atbildīgā iestāde par valsts valodas politikas izstrādi, organizēšanu un koordināciju, taču valodas mācību pieaugušajiem pārvaldības koordinācija nav notikusi, un ir acīmredzami, ka esošais pārvaldības modelis ir būtiski pilnveidojams.
Tāpat ir attiecībā uz sabiedrības saliedētību. Lai arī kopš Latvijas neatkarības atgūšanas saliedētas sabiedrības, tajā skaitā integrācijas, jautājumi bijuši aktuāli politikas dienaskārtībā, līdz šim nav noteikts rādītāju kopums, kā saliedētas sabiedrības politikas ietekmi novērtēt ilgtermiņā. Rezultātā nav iespējams novērtēt, vai īstenotajiem pasākumiem un ieguldītajiem resursiem ir bijusi ietekme uz sabiedrības saliedētību kopumā.
Vārdu sakot, kārtējais piemērs tam, ka valsts pārvalde prot īstenot (imitēt) procesus, bet tiem nav nekāda sakara ar sasniedzamo rezultātu. Tajā pašā laikā šiem procesiem iztērēts daudz naudas. Kā secināms no VK slēdziena – diezgan nelietderīgi.