Reforma un ēnu ekonomika

Interesantāks ir pētījumā akcentētais ēnu ekonomikas daudzveidīgais raksturs, piemēram, visaugstākais ēnu ekonomikas uzņēmējdarbības īpatsvars Latvijā konstatēts daudzmiljonu nozarē būvniecībā, nevis kādā trūcīgākā jomā. (Ēnu ekonomikas sazarotā rakstura kontekstā vērts atcerēties arī publikācijās Dienā atainoto PVN shēmu problēmu.) 

Uzmanības vērts ir arī tas, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule visai tieši norādījusi: "Vidējais finanšu noziedznieks ir labi izglītots, situēts un ar sakariem VID, kredītiestādēs un tiesībsargājošajās iestādēs." (10. maijs, LETA). Lai gan šis izteikums izklausās pēc kādiem pašas darbiniekiem adresēta brīdinājuma "es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā" stilā, tomēr arī apliecina, ka visas ar ēnu ekonomiku saistītās blēdības neveic sīkuzņēmēji, kuru bizness balansē uz izdzīvošanas robežas un kuriem nepietiek naudas, lai maksātu konkurētspējīgas algas un nodokļus. Vērā ņemams, protams, ir arī VID secinājums, ka 40% cilvēku, kuri strādā galvenā grāmatveža amatā, saņem algu aploksnē. 

Uz šī fona savdabīgi izklausās tā paša 10. maija LTV raidījumā Tieša runa paustā nodokļu reformas aizstāvju retorika – darbaspēka nodokļu mazināšana garantēšot ēnu ekonomikas sarukšanu un būšot vairāk naudas valsts budžetā. Var piekrist respektablajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai un Latvijas Darba devēju konfederācijai –, ka nodokļu reforma ir nepieciešama, jo bez reformas iztikt vairs nav iespējams. Var piekrist finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai un uzņēmējiem, kuri uzsver – laiks ieviest uzņēmumu ienākuma nodokļa 0% likmi reinvestētajai peļņai.

Taču, ja sabiedrībai tiek stāstīts, ka, mazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli, tiks dots spēcīgs trieciens ēnu ekonomikai un valsts budžetā ienāks vairāk naudas, tas izklausās, maigi sakot, neparasti. 

Turklāt mūsu politiķiem derētu rūpēties par racionālu nodokļos iekasētās naudas tērēšanu. Austriešu profesora Frīdriha Šneidera pētījumi rāda, ka Eiropas mērogā relatīvi neliela ēnu ekonomika ir Ziemeļvalstīs, kas neizceļas ar zemiem nodokļiem, bet gan ar nodokļos iekasētās naudas racionālas tērēšanas tradīcijām.