No darba ņēmēju viedokļa Franciju līdz šim tiešām varētu uzskatīt par "sociāli atbildīgu" valsti. Tomēr, kā vedina domāt eirozonas otrās lielākās tautsaimniecības dati, sociālās pārmērības draud ar visai lielām finansiālajām nepatikšanām nākotnē, un to rezultātā cietējs būs arī ierindas iedzīvotājs. Pērn Francijas valdības parāds nonācis jaunā augstākajā punktā, sasniedzot 97% no valsts iekšzemes kopprodukta. Gadu iepriekš šis skaitlis bija 96,6%, un 0,4 procentpunktu pieaugumu varētu neuzskatīt par sevišķi būtisku.
Tomēr ir jāņem vērā, ka valsts finansiālā situācija pasliktinājusies laikā, kad ekonomikas konjunktūra gan pasaulē, gan eirozonā ir bijusi labākā kopš iepriekšējās finanšu krīzes.
Arī pats tautsaimniecības temps ir bijis visai gauss. Citas eirozonas valstis spējušas panākt kaut pāris procentu izaugsmi, savukārt Francijā tā lēšama vien procentu desmitdaļās un rosina aizdomāties, kas notiks brīdī, kad pasaules tautsaimniecība atkal sāks buksēt.
Pēdējos gados pie zināmas komforta sajūtas Francijai ļāva tikt relatīvi lētu finanšu resursu pieejamība saistībā ar pasaules lielo centrālo banku īstenotajām ekonomikas stimulēšanas programmām, kas cita starpā arī valstīm ļāva samērā lēti pārfinansēt savas iepriekšējās saistības un veidot jaunas, izlaižot tirgū arvien jaunas parāda vērtspapīru emisijas. Tā kā procentu likmes jau samērā ilgstoši bijušas zemas, katra jauna parādu vērtspapīru iznākšana investoru vidē tika uzskatīta par apsveicamu, jo atturēja likmes no tālāka krituma un ļāva arī papildus kaut ko nopelnīt. Tomēr šāda situācija nav iecirsta akmenī. Eirozonā procentu likmes tiek noteiktas vienādas visām valstīm, taču atšķiras šo valstu finansiālā situācija un ekonomikas attīstības tempi. Līdz ar to, visticamāk, mēs piedzīvosim brīdi, kad likmes tiks celtas, lai izvairītos no pārāk lielas inflācijas un straujāk augošo valstu, piemēram, Vācijas, ekonomikas pārkaršanas. Ja būs lielākas likmes, pieaugs arī valstu parāda apkalpošanas izdevumi, tādējādi budžeta ietvaros naudas sociāliem mērķiem kļūs procentuāli mazāk. Iespējams, Francijai būtu izdevies līdzšinējo sociālo sistēmu saglabāt, paliekot pie franka, tomēr eirozonā tas šķiet visai maz iespējams, jo galu galā var izvērsties kā atsevišķās valūtas zonas dienvidu valstīs.
reptilis