Manuprāt, ministra atbilde bija ne tikai drusku nepatiesa, bet tā satur propagandu, kas tomēr ir ļoti nekorekta rīcība, jo rodas sajūta, ka tiek mēģināts sarīdīt cilvēkus. Proti, Reira atbilde uz Dombura jautājumu skanēja šādi: ''Paši viesnīcnieki saka, ka viņu bizness atjaunosies – nu jau piecu gadu termiņš tiek minēts. Līdz ar to, loģiski domājot, pielietojot dažādas metodes, jāsaprot, ka sabiedrībai (šī nav valsts nauda, tā ir nodokļu maksātāju nauda) nav iespējams piecus gadus vienu biznesa veidu finansēt.''
Jau primāri mani pārsteidza divas lietas. Pirmkārt, nespēju noticēt, ka viesnīcnieki varētu būt tiešām lūguši stutēt viņu biznesu no valsts budžeta turpmākos piecus gadus. Un manām aizdomām izrādījās pamats – ātri vien noskaidroju, ka, sagaidot, ka jau nākamgad būs pieejamas vakcīnas, viesnīcnieki no krīzes cer atkopties 2023. gada beigās, un ne par kādiem pieciem valsts atbalsta gadiem vispār nav runas.
Otrkārt – ļoti savdabīgi dzirdēt, ka politiķi pēkšņi atcerējušies, ka valsts budžetā esošā nauda nav viņu, bet gan nodokļu maksātāju nauda. Teikšu tieši – esmu vairāk nekā pārliecināts, ka šis ministra atmiņas uzplaiksnījums nav nekas vairāk kā propagandisks mēģinājums attaisnot valdības skopumu un atbalstāmo dalīšanu.
Nekā savādāk to nevar uztvert, zinot, ka vienam pašam airBaltic nesen tika dāsni uzdāvināti 250 miljoni eiro nodokļu maksātāju naudas (un ir indikācijas, ka būs jādāvina vēl), argumentējot, ka mums jāpalīdz lidsabiedrībai pārciest krīzi, lai pēc tās uzņēmums varētu atsākt biznesu.
Lai nu paliek 250 miljoni, bet jautājums – ko un uz kurieni pārvadās airBaltic – mūs uz ārzemēm, bet pie mums nevienu nevedīs?
Varbūt Reirs nezina, bet ir nianse – kad Latvijas iedzīvotājs aizlido ceļojumā uz Berlīni, ekonomikas izpratnē tas ir imports, bet, ja vācietis atbrauc uz Rīgu, – tas ir eksports un ienākošā nauda. Ja Rīgā nebūs viesnīcas, kur vācietim nakšņot, viņš šurp nelidos, attiecīgi – eksporta šajā nozarē nebūs. Aizdomas, ka Reirs to īsti nesaprot...