Revolūcijas nebūs

Dzejnieks Puškins esot ļoti cienījis dzejnieku Gēti, īpaši viņa dzejoli ”Vai pazīsti to zemi, kur citroni zied”. Kad kāds Puškina paziņa esot atnācis pie Puškina ciemoties, viņs esot ievērojis dzejnieka darba istabā podu ar citrona stādu. Stāds esot ziedējis un citrona smarža pildījusi istabu. Tomēr kopā ar jauko smaržu arī maisījusies s*da smaka. Pēc sasveicināšanas paziņa esot jautājis: „Dzejniek, ir skaidrs, ka tu, mūzas pārņemts, esi kaut kur nolicis čupu, bet kur tu esi to noslēpis?” Ciemiņš esot apstaigājis istabu, bet neko neesot atradis, un gandrīz uzdevis meklēšanu. Tomēr pēdējā brīdī, viņam galvā iešāvusies apskaidrība. Ciemiņš esot piegājis pie citrona stāda un to izcēlis no poda. Un tiešām, poda dibenā Puškins—nevēlēdamies pamest vēl nepierakstītu dzejoli uz rakstāmgalda--bija paslēpis ievērību cienīgu s*da čupu. (turpinājumsseko).

(turpinājums) Tāpat Dienas redaktors Gatis Madžiņš vēlēdamies noslāpēt nepatīkamo smaku, kāda 27 g garumā biezā miglā tinusi pēcpadLatvijas telpu, stāsta, ka vinam „zināma tā zeme, kur citroni zied”.

Nu ar ko šis oligarhu poļitruks savā melīgās propagandas dzīšanā atšķiras no kāda Kiseļeva? Da ne ar ko.

No kura laika Rīgas mēris Gņils Shēmotājs ir sociāldemokrāts un vispār ko nozīmē sociāldemokrātija? Dubulttarifu uzlikšana, lai barotu savus drauģeļus un vēlētājus lumpeņus? Vai tā ir sociāldemokrātija? Starp citu, arī skandināvi nemaz nav sajūsmā par pabalstniecisko sociāldemokrātiju!