Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā -2 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Šaubīgo nostādīšana izvēles priekšā

Izmaiņas globālajā ģeopolitiskajā situācijā, it īpaši ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, kam piemīt būtībā nenovēršama tendence pāraugt jaunā aukstajā karā, liek aizdomāties arī par Ķīnas megainiciatīvas Viena josla, viens ceļš nākotni.

Šai iniciatīvai, kas tika publiskota 2013. gadā, ir uzreiz vairāki ilgtermiņa stratēģiskie mērķi – gan ekonomiski, gan ģeopolitiski, kuru sasniegšanai ir nepieciešami pat ne gadi, bet desmitgades. Apvienotās Eiropas kļūšana par Ķīnas galveno starptautiskās tirdzniecības sadarbības partneri, drošu transporta koridoru līdz Eiropai izveide, Pekinas ekonomiskās un politiskās ietekmes palielināšana šajos koridoros ietilpstošajās valstīs un Dienvidaustrumu Āzijas reģionā, Ķīnas nodrošināšana ar tās attīstībai nepieciešamajiem resursiem – tie ir tikai galvenie punkti.

Lieki piebilst, ka iniciatīva nav nesavtīga, jo principu "kas maksā, tas pasūta mūziku" neviens negrasās atcelt, un Ķīnas nosacītie komunisti šajā ziņā neatšķiras no Rietumu kapitālistiem. Vienlaikus pastāv arī būtiska atšķirība – Pekina neizvirza sadarbības partneriem politiskas prasības, visticamāk, uzskatot, ka politika ar laiku būs spiesta kapitulēt ekonomikas (lasiet – Ķīnas) priekšā.

Pēdējos pāris gados iniciatīva gan ir sākusi buksēt – lielā mērā ASV un to tuvāko sabiedroto aizvien pieaugošas pretestības dēļ, kā arī tāpēc, ka daļa valstu ir nonākušas pie secinājuma, ka daudzi no Ķīnas piedāvājumiem ilgākā laika posmā ne tuvu nav tik izdevīgi, kā šķiet pirmajā brīdī. Tas liek Pekinai mainīt stratēģijas un projektu īstenošanas termiņus, kā arī kļūt piekāpīgākai, tomēr iniciatīvas pamatideju pagaidām pārskatīt nav paredzēts, vai vismaz nekas neliecina, ka būtu plānots to darīt.

Cits jautājums ir, ka Ķīnas ģeopolitiskās ekspansijas ar ekonomikas starpniecību koncepcija ir tapusi citā starptautiskajā situācijā, kad nerietumu valstīs dominēja viedoklis, ka turpmāko pāris desmitgažu laikā notiks nesāpīga pāreja uz tā dēvēto daudzpolāro pasaules kārtību. Šobrīd pārliecība par to, ka šāda pāreja notiks, ir tikai pieņēmusies spēkā, taču ir kļuvis arī skaidrs, ka tā, visticamāk, nebūs nedz lēna, nedz nesāpīga.

Galvenā daudzpolārās pasaules kārtības, Lielās Eirāzijas, lielo makroekonomisko reģionu un citu līdzīgu koncepciju virzītāju problēma valstu līmenī savukārt ir, ka virknē jomu šobrīd nepastāv pilnvērtīgas alternatīvas esošajām, neoliberālā globālisma ekonomiskajām, finanšu, politiskajām un vēl citām institūcijām. Šīs alternatīvas ir jārada, un Viena josla, viens ceļš lielā mērā kalpo arī šim mērķim.

Iespēju novērst šādu alternatīvu parādīšanos esošās pasaules kārtības aizstāvjiem tikmēr ir palicis ļoti maz vai būtībā tikai viena – vērienīga konfrontācija ar galvenajiem oponentiem un šaubīgo nostādīšana izvēles priekšā – vai nu jūs esat ar mums, vai pret mums. Un it īpaši apvienotajai Eiropai tā būs ļoti grūta izvēle, tostarp saistīta arī ar iniciatīvu Viena josla, viens ceļš.

Top komentāri

jautājums
j
Un ko Sedlenieks domā par Franciju? Amerikas sorosīti ir izdomājuši izmantot kāda likumpārkāpēja nāvi, lai sarīkotu demonstrācijas pret Trampu, pret baltajiem un pret policiju ne tikai Amerikā, bet arī visur, kur ir "Atvērtās pasaules" bāzes. Šādā veidā viņi ir saasinājuši arī franču problēmas. Jo tur jau iepriekš bija notikušas vardarbīgas demonstrācijas pret kāda "līdztautieša" nāvi policijas aizturēšanas laikā. Francijā ir atsākušies protesti pret Francijas policiju. Pamuļķa prezidenta pamuļķis iekšlietu ministrs skaļi teica, ka atstādinās no darba katru policistu, pret kuru būs aizdomas par rasismu. Ar šādiem vārdiem viņš ir nostādījis visu policiju pret sevi. Pirms 3 gadiem pētījumi liecināja, ka puse policistu vēlēšanās balso par Nacionālo apvienību (Nacionālo fronti). Tātad sākusies cīņa par policiju. Vai nu Makrons mēģinās nomainīt lielo daļu policijas pret imigrantiem, novedot Franciju līdz pilsoņu karam, vai nu policija atklāti nostāsies tautas pusē pret Makronu.
jautājumam
j
Francijas Augšgaronas departamentā dzīvo 1,4 miljoni iedzīvotāju. Pēc policijas datiem, 98% aizturēto departamentā ir Ziemeļrietumāfrikas (tā saucamās Magribas) iedzīvotāji. Vai nu daudzveidība ir bagātība, vai nu daudzveidība ir noziedzība.
Tavs vārds
T
Biedrene Angela, tā kas kanclere, ir atcerējusies savu komunistisko pagātni un izdarījusi izvēli par labu Ķīnai. Vācija atklāti dreifē uz Ķīnas un Krievijas pusi.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē