Oficiālais iemesls, kādēļ atlikta lēmuma pieņemšana (pareizāk – kādēļ jautājums nav iekļauts Eiropas Parlamenta oktobra sesijas darba kārtībā), ir nepieciešamība izstrādāt bezvīzu režīma ārkārtas apturēšanas mehānismu. Pastāv arī politiski argumenti, tādi kā nepietiekama cīņa ar korupciju, cilvēktiesību neievērošana utt., lai gan šos jautājumus Eiropā necenšas uzsvērt kandidātvalstu vadību proeiropeiskās orientācijas dēļ.
Vienlaikus proeiropeiskums nemaina faktu, ka gan Gruzijas, gan Ukrainas ekonomiskās perspektīvas ir, korekti izsakoties, neiepriecinošas. Tā Ukrainā iepriekšējo divu gadu laikā darba vietu skaits ir samazinājies par 2,5 miljoniem, bet aiz valsts robežām šobrīd strādā ap sešiem miljoniem Ukrainas pilsoņu, ap 40% no kuriem to dara nelegāli. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka no valsts, kur vidējā mēnešalga ir zemāka par 200 eiro, uz neatgriešanos vēlētos aizbraukt vai puse iedzīvotāju. Vēlēties un aizbraukt, protams, nav viens un tas pats, tomēr tiek lēsts, ka pēc robežu atvēršanas Eiropas virzienā ir gatavi doties ap pieciem miljoniem ukraiņu, daudzus no kuriem maz interesē fakts, ka bezvīzu režīms nozīmē vien atļauju neilgu laiku paceļot pa ES. Gruzijas gadījumā galvassāpes tikmēr rada uz Eiropu pārceļojusī gruzīnu organizētā noziedzība, un pastāv bažas, ka pēc robežu atvēršanas tā iegūs jaunu elpu, jo daudzos Gruzijas reģionos, kur bezdarbs sasniedz vai 50%, potenciālie rekrūši jau šobrīd ir sastājušies garās rindās.
Vecajā Eiropā, kur daudziem vēlētājiem ir pretenzijas pat pret viesstrādniekiem no alianses austrumu valstīm,
ieceļotāju no Ukrainas un Gruzijas iespējamais devītais vilnis, pat ņemot vērā, ka vairākums no viņiem nebūs nedz nelegāļi, nedz noziedznieki, jau tagad ir kļuvis par iemeslu satraukumam. Tādēļ arī tiek strādāts pie ārkārtas apturēšanas mehānisma ieviešanas, kā arī apspriesti citi risinājumi, tostarp mehānismi bezvīzu režīma nosacījumu pārkāpēju atgriešanai mītnes valstīs, kā arī iespēja ieviest vienreizēju nodevu par iebraukšanu ES.
Prognozēt, kad par visiem šiem jautājumiem tiks panākta kāda galīga vienošanās, šobrīd neviens neņemas – tas var notikt tikpat labi dažu tuvāko nedēļu laikā vai prasīt gadu vai divus. Tieši tāpat nekāda vienošanās, galvenokārt iekšpolitisku iemeslu dēļ, tā arī var palikt nepanākta, kas, sliktākajā gadījumā, var likt aizmirst arī par bezvīzu režīmu. Tajā pašā laikā vēl neskaidrāks ir cits, gan retorisks, jautājums: kāpēc par šādiem noteikumiem netika domāts laikus, bet tikai tad, kad imigrācija kļuvusi par neatrisināmu problēmu un draudiem visas ES pastāvēšanai? 5
Sedlenieks: Šķēršļi bezvīzu režīma ceļā
Kārtējo reizi kļuvis skaidrs, ka vismaz tuvākajos mēnešos tā arī paliks nepiepildītas Ukrainas un Gruzijas cerības iegūt bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību (ES). Lai arī ceļošanas nosacījumu liberalizēšana, it īpaši Kijevā, tiek uztverta kā svarīgs solis ceļā uz Eiropu, tāpat bezvīzu režīms ar ES ir viens no galvenajiem politiķu solījumiem vēlētājiem, eiropieši šajā ziņā nesteidzas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.