Notikušais ātri tika atzīts par negadījumu un aizmirsts, tomēr tagad šie notikumi atkal ir celti dienas gaismā, pie kam aizdomās par sprādzienu organizēšanu turot skandalozos Krievijas izlūkdienestu darbiniekus, kas zināmi kā Aleksandrs Petrovs un Ruslans Boširovs un neilgi pirms pirmā sprādziena apmeklējuši Čehiju. Mērķis bijis gluži vai romāna Nakts portjē stilā nepieļaut ieroču piegādes Ukrainai un Sīrijai.
Cits jautājums, kamdēļ vajadzēja gaidīt gandrīz septiņus gadus, lai paziņotu par šādām aizdomām. Viens no iemesliem acīm redzami ir pēc pusgada gaidāmās Čehijas parlamenta vēlēšanas un ar tām saistītās cīņas starp liberāļiem, kuri līdz šim nekādi nespēj tikt pie varas, kā arī pragmatiķiem, kuriem šis skandāls ir liels trieciens.
Cits iemesls ir Čehijas vēlme iepirkt Krievijas Covid-19 vakcīnas Sputņik V, bet trešais un iespējams, ka galvenais – nepieļaut, lai konkursā par jaunas atomelektrostacijas (AES) būvniecību uzvar Krievijas Rosatom, kura piedāvājums ir labāks nekā konkurentiem.
Vēl jo vairāk tāpēc, ka šā konkursa uzvarētājs ticami uzvarēs arī turpmākajos konkursos, kuru kopējā vērtība var sasniegt pat 25 miljardus eiro.
Enerģētika tikmēr jau sen ir ne tikai ekonomiskā izdevīguma, bet arī ģeopolitikas jautājums. Kontrole pār energoresursu piegādēm, it īpaši, ja tā ir bezalternatīva (bet atomenerģētika gandrīz vienmēr ir bezalternatīva), sasaista piegādātāju un pircēju, pie kam AES gadījumos uz ilgām desmitgadēm. Loģiski, ka ieinteresētas valstis ar ASV priekšgalā īstenoja uz Prāgu milzīgu spiedienu, prasot atteikties no sadarbības ar Rosatom, bet, kad tas nevainagojās ar panākumiem, dienas gaismā tika izcelta pēdējā atlikusī kārts. Lielā mērā pateicoties arī kopējam starptautiskajam fonam, izvirzītais mērķis ir sasniegts, un ir paziņots, ka Rosatom netiks pielaists dalībai konkursā. Attiecīgi jautājums par to, vai izvirzītās apsūdzības ir iespējams arī pierādīt, diezin vai ir aktuāls.