Jāatgādina, ka gan komunistiskā, gan salu Ķīna oficiāli sevi uzskata par vienīgajām likumīgajām Ķīnas valdībām, pie kam vēl šā gadu tūkstoša sākumā Ķīnas un Taivānas apvienošanās Pekinas virsvadībā pēc principa "viena valsts – divas sistēmas" tika uzskatīta par faktiski izlemtu jautājumu. Solījums nelikt šķēršļus apvienošanās ceļā (ja vien tā netiek īstenota ar militārām metodēm) bija neoficiālā daļa no vienošanās par Pekinas pāriešanu ASV nometnē aukstā kara laikā, un ar laiku apvienošanos sāka atbalstīt arī Taivānā nemainīgi pie varas bijusī Gomindāna partija, kura sākotnēji neslēpa savu sašutumu par ASV "nodevību".
Tomēr tad Ķīnas straujās izaugsmes ietekmē ASV pārdomāja un sāka de facto atbalstīt Taivānas Demokrātisko Progresīvo partiju (DPP). Pēdējā par mērķi ir pasludinājusi Taivānas neatkarības pasludināšanu, kā arī ar panākumiem popularizē ideju, ka Taivānas iedzīvotāji ir nevis ķīnieši, bet no tiem atšķirīga nācija. Pekina uz pārmaiņām reaģēja, 2005. gadā pieņemot īpašu likumu, kas paredz, ka gadījumā ja Taivāna pasludinās neatkarību, tā tiks atzīta par separātisku provinci, bet "likumīgā vara" šajā teritorijā tiks atjaunota ar militāru spēku.
Pēdējās divās desmitgadēs visas vēlēšanas Taivānā izvēršas par cīņu starp Gomindānu un DPP, un šobrīd pie varas valstī atrodas neatkarības piekritēji, kuri cenšas iespējami attālināties no Pekinas. Ir arī citas nianses, kuru dēļ izveidojusies situācija, kad katrai no lielvalstīm ir sava taisnība. ASV priekšplānā virza taivāniešu demokrātisko izvēli un gatavību to aizstāvēt, kamēr Pekina – vienas Ķīnas principu, paturot prāta Vašingtonas atteikšanos no savulaik dotajiem solījumiem. Tāpat abas puses neskopojas ar militāro iespēju demonstrēšanu.
Aiz šīm kaislībām savukārt stāv fakts, ka kontroles par Taivānu saglabāšana vai iegūšana kļuvusi par ģeopolitiski ārkārtīgi nozīmīgu jautājumu. Būtībā šī konflikta iznākums atspoguļos spēku samēru reģionā, iezīmējot arī abu lielvalstu ģeopolitiskās nākotnes perspektīvas. Tāpat Taivānas jautājums ir ļoti svarīgs Ķīnas līderim Sji Dziņpiņam, kurš ir solījis tās apvienošanos ar Ķīnu jau drīzā nākotnē, bet ASV prezidentam Džo Baidenam Taivānas zaudēšana būs absolūta katastrofa. Rezultātā likmes ik pa brīdim tiek abpusēji paaugstinātas, paralēli palielinot arī militāra konflikta starp kodollielvalstīm draudus. Izeja no šī strupceļa tuvākajā nākotnē arī nav saskatāma, un tas nozīmē, ka Taivāna ilgi atradīsies starptautiskās politikas uzmanības centrā, bet ar to saistītās ziņas kļūs aizvien trauksmainākas.